Finanšu ministre: Valdības 100 dienās paveikti vairāki būtiski uzdevumi

Reizniece-Ozola atzina, ka šīs 100 dienas finanšu ministres amatā pagājušas mērķtiecīgu pārmaiņu un uzlabojumu zīmē, kas paveikts kopā ar Finanšu ministrijas komandu.

"Ir ielikts labs pamats pārvaldības uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai VID, budžeta izdevumu efektivitātes vērtēšana turpmāk būs regulāra prakse, savukārt ES fondu jomā pēdējo mēnešu laikā panākts ievērojams progress, ko drīz izjutīs daudzas nozares," norāda finanšu ministre.

Šajā laikā ir paveikta pirmā valsts budžeta bāzes izdevumu pārskatīšana, kas turpmāk būs regulārs process. Galvenais izdevumu pārskatīšanas mērķis ir efektīvāka budžeta līdzekļu izmantošana, kā arī iespēja gūt papildu līdzekļus nozares politiku prioritāšu īstenošanai. Līdz šim brīdim, pārskatot izdevumus, ministriju budžetos papildus rasti teju 50 miljoni eiro, ko novirzīt to jauno politikas iniciatīvu īstenošanai.

Tāpat, iesaistot valdības sociālos un sadarbības partnerus, sākts Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējums. Audita veikšanai ir piesaistīti arī Pasaules Bankas eksperti. Izvērtējuma būtiskākos secinājumus paredzēts iekļaut vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēs 2017.-2020.gadam. Pamatnostādnēs papildus tiks analizēta līdzšinējā nodokļu administrēšanas prakse un pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī jautājums par mediācijas ieviešanu nodokļu strīdos.

Arī ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmu sākšanā panākts vērā ņemams progress, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus par ES fondu ieviešanu jau 65 jomās. Tādējādi Latvijas ekonomikā tuvākajos gados ieplūdīs vairāk nekā 2,3 miljardi eiro ES fondu finansējuma. Savukārt līdz šā gada 19.maijam apstiprināti jau 103 projekti, bet noslēgti līgumi par 76 projektu īstenošanu 612 miljonu eiro vērtībā. No tiem ES finansējums - 524 miljoni eiro.

Ministres vadībā panākts progress arī attiecībā uz VID darbības efektivitātes paaugstināšanu un korupcijas risku mazināšanu. VID reformu procesā plānots izveidot vienotu Nodokļu policijas pārvaldi (NPP) līdzšinējās NPP un Finanšu policijas pārvaldes vietā, kā arī palielināt VID Iekšējās drošības daļas neatkarību. Savukārt, lai atjaunotu uzticību VID un civildienestam kopumā, izstrādāti vairāki priekšlikumi grozījumiem tiesību aktos, kuru mērķis ir paaugstināt prasības VID darbiniekiem un amatu pretendentiem, pilnveidot amatpersonu deklarāciju regulējumu un ieviest ierobežojumus skaidras naudas darījumiem.

Lai mazinātu korupcijas riskus, sākta svarīgāko iestādes struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotācija. Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs ik pēc pieciem gadiem.

Tāpat veikta virkne pasākumu un izmaiņu normatīvajos aktos, lai uzlabotu Latvijas finanšu sistēmas uzraudzību un drošību un sekmētu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Šajā laikā izstrādāta un iesniegta apstiprināšanai Ministru kabinetā un Eiropas Komisijā arī Stabilitātes programma, kas ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2016.-2019.gadam. Izstrādātā Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.

Lai veicinātu komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī atvieglotu abu pušu investoru darbību Latvijā un Honkongā, 13.aprīlī tika parakstīts Latvijas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Savukārt 10.maijā Latvija emitēja obligācijas 650 miljonu eiro apmērā ar līdz šim visgarāko - 20 gadu - termiņu Latvijas vēsturē. Darījums ne vien ļaus pārfinansēt iepriekš uzņemtās saistības un samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet arī nodrošinās pieeju lētākiem finanšu resursiem valsts budžetam.

Jau ziņots, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdībai šodien aprit pirmās 100 dienas, kas nereti tiek uzskatīts par atskaites punktu jaunās valdības darbā.