Krūzītis: Valsts mērogā netiek pienācīgi novērtēta pārtikas mazumtirdzniecības nozare
Neskatoties uz to, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir valsts ekonomikai būtiska nozare, jo tā ir saistīta ar Latvijas pārtikas pārstrādi un zemniekiem, valsts mērogā šīs nozares uzņēmējdarbības vide netiek pienācīgi novērtēta, intervijā aģentūrai LETA stāsta Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.
Viņš norāda, ka pārtikas mazumtirdzniecības nozares kopējais apgrozījums pagājušajā gadā bija ap trīs miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 5,5%, salīdzinot ar 2014.gadu. LPTA biedru - SIA "Maxima Latvija", SIA "Rimi Latvia" un SIA "Narvesen Baltija" - daļa ir apmēram puse no tirgus.
Valsts mērogā tas ir vērā ņemams apjoms, tāpat kā šo uzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms. Gan valsts līmenī, gan uzņēmēju līmenī uz mazumtirdzniecību būtu jāraugās kā uz nozari, kas ienes ievērojumus ieņēmumus valsts budžetā un kas ir būtiski valsts vajadzības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā, uzsver Krūzītis.
"Asociācijā esam ilgstoši monitorējuši nodokļu nomaksu un peļņas rādītājus. Piemēram, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopoto informāciju par 2013.gadu Latvijā bija teju 6000 juridisko personu, kas darbojās pārtikas mazumtirdzniecības nozarē. Iedziļinoties VID datos, LPTA biedriem radās neizpratne, varētu teikt, pat trauksme, kā tas var būt, ka daudzu gadu garumā liela daļa mazumtirdzniecības uzņēmumu strādā bez peļņas, vēl vairāk - ārkārtīgi daudz uzņēmumu deklarē zaudējumus, kas norāda uz to, ka uzņēmējdarbības vide ir ļoti slikta. Zinot mazumtirdzniecības specifiku, tā ir visai skaidra zīme par ēnu ekonomikas klātbūtni - acīmredzami, ka daļa uzņēmumu vairās no nodokļu nomaksas, kā rezultātā cieš gan nozares dalībnieki, gan iedzīvotāji," skaidro Krūzītis.
Viņš apgalvo, ka situāciju ar ēnu ekonomiku Latvijā var saukt par īpašas labvēlības režīmu negodīgiem uzņēmējiem. Mazumtirdzniecībā šī negodīgā konkurence jūtama jo īpaši skaudri, jo ēnu ekonomika skar gan cīņu par klientiem un cenu piedāvājumu, gan tādu mazumtirdzniecībai būtisku jautājumu kā darbinieku piesaiste.
"Valsts mēroga problēma ir tā, ka uzņēmējdarbības vide pārtikas mazumtirdzniecībā netiek pienācīgi novērtēta. Šī nozare ir ļoti būtiska valsts ekonomikai, jo tā ir saistīta ar Latvijas pārtikas pārstrādi un zemniekiem. Tāpēc ir nepieņemami, ka gadiem ilgi tiek pievērtas acis uz to, ka liela daļa nozares dalībnieku strādā ar zaudējumiem, neskatoties uz ievērojamo apgrozījumu, kas neliecina, ka liela daļa nozares dalībnieku varētu būt tik nabadzīgi, kā viņi deklarē. Tāpēc uzskatām, ka ne tikai nomaksātie nodokļi, vidējā darba samaksa, bet arī peļņa būtu jāpozicionē kā svarīgākie nozari raksturojošie rādītāji," uzskata Krūzītis.
Tāpēc būtiski būtu izprast problēmu cēloņus un tikt galā ar tiem, kas ir politikas un biznesa vides nosacījumu veidojošo ministriju kompetence un uzdevumi, norāda Krūzītis, piebilstot, ka pēdējo gadu laikā pārāk liela atbildība par visu ir uzvelta VID, kur tautsaimniecības politikas veidošana brīžiem jaucas ar īstenošanu, lai gan VID galvenā kompetence ir politikas īstenošana.
Ņemot vērā, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir pietiekoši nozīmīga valsts kopējo ieņēmumu struktūrā atbildīgajām institūcijām, pirmkārt, jāsakārto uzņēmējdarbības vide, kas veicina nodokļu nomaksu, jāmotivē uzņēmēji gūt un uzrādīt peļņu. Iespējams, būtu jāveido analīze par nozari, kādi ir iemesli, ja pat tādā nozarē kā pārtikas mazumtirdzniecība šobrīd pārtikas mazumtirdzniecība kopumā strādā ar ārkārtīgi zemu rentabilitāti, atzīmē Krūzītis.
Kā ziņots, jaunākais augstskolas "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījums liecina, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā lielāko ēnu ekonomikas daļu - 44,4% - veido neuzrādītie ienākumi, 34,9% - ''aplokšņu algas'', bet 20,7% - neuzrādītie darbinieki. Viena no lielākajām ēnu ekonomikas īpatsvarā esošajām nozarēm ir mazumtirdzniecība ar 24,6%.
LPTA ir dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen Baltija", "Maxima Latvija" un "Rimi Latvia". LPTA iestājas par sakārtotu mazumtirdzniecības nozari, kurā par nozīmīgākajām izvirzītas pircēja intereses iegādāties labas kvalitātes drošu pārtiku par atbilstošu cenu. Tādējādi LPTA darbības fokusā ir jautājumi, kas skar pārtikas mazumtirdzniecības attīstību. Tāpat asociācija līdzdarbojas un sniedz nepieciešamo ekspertīzi jautājumos, kas skar sakārtotu biznesa vidi Latvijā.
LPTA un tās biedri ir stabila partnere valsts pārvaldes institūcijām, kas gatava sniegt savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmes sekmēšanā. LPTA valdē pārstāvēti visi asociācijas dalībnieki, savukārt par tās valdes priekšsēdētāju biedru sapulcē LPTA biedri ievēlēja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētāju Valdi Turlo.