Lai pierādītu, ka arestētas mantas glabātājs Rudolfs Meroni t.s. Lemberga krimināllietā fabricējis pierādījumus un ietekmējis lieciniekus, advokāts Jānis Rozenbergs lūdz tiesu izsaukt uz pratināšanu Rīgas apgabaltiesā tulku, kurš praktizē Vīnē, kā arī Latvijā praktizējošu R. Meroni advokātu.
Pirmdien tiesas sēdē advokāts Dr. jur. Jānis Rozenbergs pieteica lūgumu aicināt uz tiesu kā lieciniekus R. Meroni advokātu Daimāru Škutānu un austriešu tulku Johanu Urgu. Advokāts D. Škutāns 2008. gada
18. martā Vīnē, Latvijas vēstniecības telpās, kā tulks piedalījies liecinieka Jana de Linta pratināšanā. Tāpēc viņš varētu sniegt liecības par pratināšanas gaitu un par pratināšanā klāt esošām personām.
Liecību autors - Meroni?
Pēc J. Rozenberga teiktā, aizstāvība uzskata, ka liecinieka Jana de Linta pratināšanā piedalījies arī R. Meroni, kurš, visticamāk, ir arī ietekmējis liecinieka sniegto liecību saturu. Tāpēc aizstāvība vēlas iegūt pierādījumus sava uzskata pamatošanai, nopratinot D. Škutānu.
Tajā pašā 2008. gada 18. martā Latvijas vēstniecības telpās tulkot Jana de Linta pratināšanu ticis aicināts arī J. Urga, taču viņa klātbūtne pratināšanas protokolā nav fiksēta. Tādējādi, pēc J. Rozenberga teiktā, arī J. Urga «varētu sniegt liecības par palīgfaktiem, proti, par pratināšanas gaitu, par pratināšanā klāt esošām personām, iespējams, arī par liecību satura patieso autoru, kas, aizstāvības ieskatā, varētu būt nevis Jans de Lints, bet gan Rudolfs Meroni».
Pierāda Meroni lomu
J. Rozenbergs nosūtījis J. Urgam vēstuli ar jautājumiem par 2008. gada 18. martā notikušo pratināšanas gaitu un tās detaļām. Uz advokāta jautājumiem J. Urga atbildējis šādi: «2008. gada sākumā manā tulkošanas birojā Tilti Systems GmBH Vīnē no Latvijas Republikas prokuratūras tika saņemts uzaicinājums nodrošināt tulkošanas pakalpojumus no vācu uz latviešu valodu. Ar epastu starpniecību mēs saskaņojām līguma projektu par tulkošanas pakalpojumu sniegšanu. 2008. gada 18. martā es ierados Latvijas Republikas vēstniecībā Vīne, kur mani sagaidīja prokurors Mežsargs. Vēstniecības telpās kopā ar prokuroru Mežsargu bija arī advokāts Meroni no Šveices, advokāts Škutāns no Latvijas, kā arī kāds Šveices vai Francijas pilsonis Jans de Lints, ar kuriem es tiku iepazīstināts. Iespējams, ka klāt bija arī kādas citas personas, kuras es šobrīd neatceros. Man tika darīts zināms, ka ir paredzēts veikt šī Jana de Linta nopratināšanu un man jātulko pratināšanas gaita no vācu valodas uz latviešu valodu un otrādi. Bet, tā kā noskaidrojās, ka Jans de Lints nepārvalda vācu valodu un ir gatavs sniegt savus paskaidrojumus angļu vai franču valodās, tad no maniem tulkošanas pakalpojumiem prokurors Mežsargs atteicās un tulkošanu uzņēmās nodrošināt advokāts Škutāns. Ņemot vērā, ka prokurors Mežsargs man iesniedza parakstīšanai dokumentu, kas uzliek man pienākumu ievērot konfidencialitāti attiecībā uz apstākļiem, kas man varētu tapt zināmi pratināšanas gaitā, tad es neesmu pārliecināts, vai šobrīd esmu tiesīgs Jums izpaust plašākas ziņas par šo notikumu. Bet es apstiprinu, ka esmu gatavs ierasties tiesā un sniegt savus paskaidrojumus par šiem notikumiem.»
Pēc J. Rozenberga teiktā, no J. Urgas atbildes vēstules aizstāvība guvusi pārliecību, ka aizdomas par R. Meroni dalību Jana de Linta pratināšanā ir bijušas pamatotas.
Netipiskas advokāta funkcijas
Runājot par nepieciešamību pratināt D. Škutānu Rīgas apgabaltiesā, advokāts J. Rozenbergs skaidroja, ka Latvijā praktizējošiem zvērinātiem advokātiem nav raksturīgi citas valsts teritorijā piedalīties prokuroru veiktās liecinieku pratināšanās, kur nu vēl pie šādu izmeklēšanas darbību veikšanas pildīt tulka funkcijas. Aizstāvībai nav šaubu, ka liecinieka liecību tulkošanu D. Škutāns varēja uzņemties tikai pēc sava klienta - R. Meroni - norādījuma, jo Ģenerālprokuratūras prokuroram A. Mežsargam nebija nekāda tiesiska pamata pašam lūgt D. Škutānu braukt uz Vīni un pildīt tulka funkcijas. It sevišķi jau tāpēc, ka prokuratūra kā tulku bija aicinājusi (un visticamāk arī apmaksājusi pakalpojumu) J. Urgu.
Advokāts J. Rozenbergs atgādināja, ka fakts par R. Meroni dalību Jana de Linta pratināšanā līdz šim no tiesas ticis rūpīgi slēpts un noliegts. «Šāda rūpīga un konsekventa faktu slēpšana par Meroni dalību Jana de Linta pratināšanā liek domāt, ka tur patiešām ir ko slēpt. Aizstāvībai diemžēl nav šaubu, ka iemesls šā fakta slēpšanai visticamāk ir Rūdolfa Meroni aktīva loma šajā pratināšanā, iespējams, arī liecību satura radīšanā,» tiesā teica J. Rozenbergs. Viņš arī norādīja, ka «Latvijas vēstniecības telpas Vīnē nav nekāda publiski pieejama vieta, kurā jebkurš bez iepriekšējas pieteikšanās un bez noteikta un saprotama mērķa varētu iekļūt», tādējādi dodot mājienu - ja tiesa tiešām grib noskaidrot patiesību, tad tai nav nekādu problēmu uzzināt, cikos jebkura persona ieradās vēstniecībā un cikos to atstāja, un kurās telpās uzturējās.
Kurš maksāja?
Aizdomas, ka R. Meroni varētu būt līdzdarbojies Jana de Linta liecību tapšanā, radās jau pērnā gada maijā, kad šis liecinieks Rīgas apgabaltiesā ieradās Mercedes S klases limuzīnā miesassargu pavadībā un tiesā liecināja, ka pašam naudas tādām greznībām neesot. Bet šādas drošības garantijas viņam iepriekš solījis Latvijas Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss. Prokurors pēc tam skaidrojās, ka neesot apmaksājis liecinieka lepno vizīti uz Rīgas apgabaltiesu. Arī Tiesu administrācija noliedza, ka Jans de Lints būtu vērsies ar lūgumu Latvijas valstij kompensēt likumā noteiktos zaudējumus sakarā ar ierašanos tiesā.
Atbilstoši Latvijas likumdošanai, ja liecinieks pieprasa, Tiesu administrācija apmaksā lieciniekam ceļa izdevumus. Savukārt apsardze par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta tikai tiem lieciniekiem, kuriem piemērota procesuālā aizsardzība. Maksātājs par Jana de Linta lepnās vizītes tēriņiem publiski sevi nav atklājis līdz pat šai dienai.