Satversmes tiesas (ST) lēmums neierosināt lietu pēc sabiedrības par atklātību "Delna" pieteikuma, kurā organizācija lūdza atzīt par Satversmei neatbilstošu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu konkursa nolikumu, apliecina, ka "Delnas" iesniegums vērtējams kā populistiska vēršanās pret Ventspili, aģentūrai LETA sacīja Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele.
"Delna" iepriekš ir aizrādījusi, ka minētā konkursa uzvarētāji, visticamāk, jau esot zināmi un Ventspils būšot viens no tiem, par ko Ventspils pilsētas dome izteica nosodījumu "Delnai" par Ventspils pilsētas diskreditēšanu, norādīja Ābele.
"Kā vēl viens apliecinājums tam, ka "Delnas" izvērstās publiskās aktivitātes saistībā ar pieteikuma iesniegšanu ST bijis klajš populisms bez konkrēta seguma, jāatzīmē otrs pieteikumā minētais - Jelgavas projekts, jo Jelgava pieteikumu konkursā nav iesniegusi, un, kā ziņots plašsaziņas līdzekļos, arī pirms "Delnas" iesniegtā pieteikuma Jelgava piedalīties konkursā nebija plānojusi," norādīja Ābele.
Ventspils dome atbalstīja valsts Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projekta iesniegšanu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu konkursā, jo konkurss paredzēts CO2 izmešu samazināšanai, bet jaunās Ventspils mūzikas skolas ēkas būvprojektā paredzēti kopumā 13 inovatīvi tehnoloģiski risinājumi, kas nākotnē ļaus būtiski taupīt resursus, un tas atbilst projekta mērķim, skaidroja pašvaldības izpilddirektors. Viņaprāt, iegūtā pieredze, īstenojot šādus inovatīvus risinājumus, būs noderīga arī citiem, turklāt būvniecības nozares attīstība, tostarp arī šīs ēkas plānotā būvniecība, radīs būtisku pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam.
Kā ziņots, ST šodien nolēma neierosināt lietu pēc sabiedrības par atklātību "Delna" pieteikuma, kurā organizācija vēlējās apstrīdēt valdības ieceri par emisijas kvotu tirdzniecībā iegūto 25 miljonu eiro pārdali diviem projektiem - Ventspils koncertzālei un Jelgavas domei.
Kā aģentūrai LETA norādīja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST kolēģija šodien pieņēma lēmumu atteikt lietas ierosināšanu pēc "Delnas" pieteikuma. Pieteikumā bija lūgts atzīt Ministru kabineta 2016.gada 26.janvāra noteikumus "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" par neatbilstošiem Satversmei.
Tiesnešu kolēģija atzina, ka pieteikumā nav pamatots, ka apstrīdēto noteikumu pieņemšanas gaitā būtu konstatējami būtiski procesuāli pārkāpumi. Līdz ar to pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
Kā aģentūrai LETA aprīlī norādīja "Delnas" vadītājs Jānis Volberts, minētie līdzekļi saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna prioritātēm būtu novirzāmi ekonomikā efektīvākam uzņēmējdarbības atbalstam.
"Naudu plāno piešķirt diviem projektiem - 15 miljonus eiro koncertzālei un atlikušo - tikpat mērķi nesasniedzošam projektam. Tas ir netaisnīgs un nelikumīgs lēmums, un ir pārsteigums, ka kaut kas tāds "iziet cauri" Pārresoru koordinācijas centram un tiek apstiprināts valdībā. Valstij ir citas, nozīmīgākas prioritātes - veselības aprūpe, demogrāfija, bet mēs redzam, ka milzīgi līdzekļi tiks novirzīti, piemēram, vienas koncertzāles būvniecībai, kas nekādā ziņā nav pašreizējā prioritāte," sacīja Volberts.
Viņš norādīja, ka lēmums vērsties ST skaidrojams ar bažām par turpmāko līdzekļu sadali par emisijas kvotu pārdošanu. "Pēc mūsu aplēsēm, līdz 2020.gadam no kvotu pārdošanas budžetā ienāks līdz pat 100 miljoniem eiro, līdz ar to jābūt pilnīgai skaidrībai, cik lietderīgi šī nauda tiks sadalīta," toreiz norādīja "Delnas" vadītājs.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi konkursu, kurā zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai un atjaunošanai tiks sadalīti aptuveni 25 miljoni eiro, kas iegūti, izsolot emisijas kvotas.
Sadalot emisijas kvotu naudas, valsts mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisijas, būvējot zema enerģijas patēriņa namus. Uz naudu pēc noteikumiem var pretendēt pašvaldības un valsts iestādes sabiedrisku ēku celtniecībai vai pārbūvei.