Saeimas partiju politiķu vairākums skeptiski vai piesardzīgi komentē iespējamo naturalizācijas atvieglošanas piedāvājumu. Pozitīvi uz šādu iespēju raugās tikai partijas "Saskaņa" pārstāvji.
Jau ziņots - valsts simtgades pasākumos plānots pieņemt politiskus lēmumus, kas kalpotu kā pretimnākšana nepilsoņiem. Esot izskatīti dažādi varianti - pilsonības automātiska piešķiršana neatkarīgajā Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem, pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem vai pat nepilsoņu statusa likvidēšana un pilsonības piešķiršana visiem.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA pauda skeptisku nostāju par politikas liberalizēšanu šajā jomā. Ja šāds priekšlikums tiktu oficiāli virzīts, tad tā autoriem būtu jāpārliecina, kāpēc jāmaina pašreizējā kārtība. Politiķis skaidroja, ka daudzi cilvēki Latvijā ir gājuši naturalizācijas ceļu un, kārtojot eksāmenus, ieguvuši Latvijas pilsonību. Tāpat viņš kā pozitīvus integrācijas piemērus minēja deputātu Hosamu Abu Meri (V), kurš nav dzimis Latvijā, taču ļoti labi runā latviešu valodā un ir integrējies sabiedrībā. Tāpat arī bēgļi, kas ierodas valstī, izrāda gatavību mācīties un arī apgūst latviešu valodu vai vēsturi, norādīja politiķis, norādot, ka šāda pieeja būtu jāsaglabā.
Vērtējot iespējamo priekšlikumu par naturalizācijas atvieglošanu nepilsoņiem, partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa bija skeptiska. Viņa arī norādīja, ka šādas iniciatīvas ar politiķiem oficiāli nav apspriestas. Āboltiņa šaubījās par parlamenta vairākuma atbalstu šādām iecerēm.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka pašlaik nav zināms, kādas iespējamās izmaiņas varētu tikt piedāvātas. Politiskais spēks nesaskata nepieciešamību veikt izmaiņas naturalizācijas kārtībā, jo pašreizējais regulējums ir jau pietiekoši liberāls, sacīja politiķis. Tāpēc nacionālā apvienība jau līdz šim ir bijusi pret jebkādu naturalizācijas procesa atvieglošanu, uzsvēra Bērziņš.
Savukārt "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka abas idejas - gan tiesību piešķiršana nepilsoņiem vēlēt pašvaldības, gan naturalizācijas eksāmena kārtošanas atvieglošana - ir atbalstāmas. Politiķi iepriecina, ka Latvijā ir gana daudz loģiski domājošu cilvēku, kas ir gatavi runāt par šāda veida izmaiņām. Igaunijā nepilsoņiem tika piešķirtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un "nekas nenormāls nav noticis", uzsvēra Agešins. Šādas izmaiņas arī palīdzēs saliedēt sabiedrību saistībā ar gaidāmajiem jaunajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem - bēgļu plūsmu un starptautisko terorismu.
Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš norādīja, ka politiskais spēks par šiem jautājumiem nav lēmis. Paužot personīgo viedokli, politiķis sacīja, ka atbalsta saprātīgus integrācijas soļus, un, ja tiks iesniegts piedāvājums, tas būs jāvērtē. Politiķis akcentēja, ka vienmēr ir bijis pret "cilvēku dalīšanu kastās", ko sāka atsevišķi radikāļi abās spektra pusēs. Liepiņš uzskata, ka integrācijai svarīga ir pašu cittautiešu vēlme apgūt valodu, kā arī savstarpējas sapratnes veicināšana sabiedrībā. Pašlaik integrācijas process ir kā "kuģis, kas peld bez kapteiņa", kritiski izteicās deputāts.
Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) līdere Inguna Sudraba norādīja, ka politiskais spēks nav saņēmis izskatīšanai attiecīgu piedāvājumu. Viņa norādīja, ka publiskajā telpā esot izskanējis noliegums no Valsts prezidenta kancelejas puses, ka pastāvētu minētā iecere. Ja tiks saņemti konkrēti priekšlikumi, tad politiskais spēks ir gatavs tos izvērtēt. Sudraba norādīja, ka NSL programmā paredzēts, ka attiecībā uz naturalizācijas politiku ir jāsaglabā līdzšinējā kārtība.
Kā ziņots, "Latvijas Avīze" vēsta, ka diskusija par naturalizāciju notikusi Simtgades padomē, kur darbojas Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar eksprezidentiem. Kā vēsta laikraksts, padomes pārstāvji esot apgalvojuši, ka par konkrētiem risinājumiem runāt esot pāragri.
Arī Valsts prezidenta kancelejā izveidotā ekspertu grupa meklē dažādus risinājumus, piemēram, valodas lietošana sabiedriskajā telpā, norāda laikraksts.
Ekspertu grupa arī analizēšot iespējas samazināt nepilsoņu skaitu, īpaši attiecībā uz bērniem. Kā laikrakstam apgalvoja ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose, varot būt runa par Latvijā dzimušajiem bērniem vai arī atsevišķiem naturalizācijas atvieglojumiem, bet ne par pilnīgu nepilsoņa statusa atcelšanu.