Viedie traktori strādā ekonomiskāk
Vēl pirms divdesmit gadiem liels retums bija mobilais telefons, kas iezvanījās kādam uz ielas, kafejnīcā vai citviet. Cilvēku saziņā notikušas daudzas pārmaiņas: pasta baložus nomainīja telegrammas, telegrammas – vēstules, savukārt vēstules – epasti. Šodien saimniekam vairs ar binokli nav jāvēro, kas notiek uz lauka. To visu viņš var redzēt savā telefonā, datora ekrānā, planšetē. Savukārt, apstrādājot lauku, traktoristam stūre vairs nav jāgroza. To izdara modernās tehnoloģijas.
Jaunpils lauksaimniecības uzņēmums SIA Joži inovatīvās lauksaimniecības tehnoloģijas savā saimniecībā jau izmanto piecus gadus. «Pasaules lauksaimniecībai kļūstot globālākai, samazinoties iedzīvotāju skaitam laukos un tādējādi arī profesionāliem darbiniekiem, lauksaimniecības sektoram ir jāmainās. Ja mēs, Eiropa, vēlamies konkurēt ar Ameriku un Ķīnu, tad vienīgais risinājums būs inovatīvās tehnoloģijas gan augkopībā, gan piena lopkopībā, gan citās lauksaimniecības nozarēs,» uzsver SIA Joži saimnieks Gunvaldis Sproģis.
Saimniecībā jau vairākus gadus izmanto tehnoloģiju, kas nodrošina traktortehnikas precīzu stūrēšanu. «Ar precizitāti 2,5 centimetri,» piebilst G. Sproģis. Traktoristam stūre nav jāgroza, pedāļi nav jāspaida un kloķi nav jārausta - traktors pats pārvietojas pa lauku. Tomēr tas nenozīmē, ka traktors braukā pa tīrumu savā vaļā. «Traktoristam ir jāseko līdzi visam, kas notiek, sākot ar paša traktora tehniskajiem parametriem un beidzot ar to, vai, piemēram, sējot graudus, sēkla tiek izkliedēta vienmērīgi, vai tās nepietrūkst utt. To visu traktorists redz borta datorā. Turklāt jārēķinās, ka tehnika ir tehnika un kļūmes mēdz notikt. Tāpēc bez cilvēka neiztikt,» stāsta G. Sproģis. Pagaidām vēl Jožu traktoristi lauka galā tomēr tveras pie stūres, lai lielo tehniku apgrieztu, bet saimnieks zināja stāstīt, ka jaunākās tehnoloģijas arī to jau dara traktorista vietā. To, vai nākotnē lauku darbos vispār varētu iztikt bez cilvēka klātbūtnes, G. Sproģis neņemas prognozēt, jo «tehnoloģijas attīstās ar vēja ātrumu». Tomēr attālinātā vadība un uzraudzība arvien vairāk ienāk arī lauku dzīvē. To, kā strādā traktori uz lauka, Jožu saimniecībā var attālināti vērot datorā, telefonā vai planšetē, un šo iespēju tiešām arī izmanto gan mehāniķis, gan agronoms, gan arī pats saimnieks.
Joži izmanto arī slāpekļa mēslošanas un augšanas regulatoru optimizācijas sistēmu. «Esam ļoti apmierināti, ekonomija ir acīm redzama. Sistēma strādā labi,» savu novērtējumu dod J. Sproģis. Tāpat viņš lepojas ar jauno graudu kalti, kura arī ir vadāma attālināti.
«Ceram, ka varēsim tehnoloģiju attīstību turpināt. Mums jau padomā ir ieviest ražības kartes, kas ļaus precīzi saplānot darbus jaunajai sezonai,» optimistiski teic J. Sproģis.
Saimnieks gūtās zināšanas neslēpj un dalās ar tām arī ar citiem zemniekiem. Vasaras vidū Jaunpilī regulāri notiek lauku dienas, un nule kā noslēdzās arī Zemnieku saeimas organizētās inovatīvo tehnoloģiju lauku dienas.
Viedoklis
Vīgants Radziņš, Latvijas mobilā telefona biznesa vadības dienesta direktors:
- Latvija var lepoties ar vienu no kvalitatīvākajiem sakaru tīkliem Eiropā, kas pieejams ne tikai lielajās pilsētās, bet arī mazapdzīvotās lauku teritorijās. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas lauksaimnieki ievieš un izmanto inovācijas, lai uzlabotu sava darba rezultātus. Viedie traktori ir lielisks piemērs, kā jaunās tehnoloģijas rod praktisku pielietojumu un sniedz izmērāmu rezultātu darbu organizēšanā un ražīguma veicināšanā.