Latvijas valsts katru gadu "aizdzen" vismaz 100 jaunos ārstus, jo viņiem netiek nodrošinātas vietas rezidentūrā, intervijā aģentūrai LETA norāda Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Medicīnas augstskolas ik gadu pabeidz gandrīz 300 jauno ārstu, bet rezidentūrā ir tikai apmēram 200 vietas. 2015.gadā medicīnas augstskolas absolvēja 271 topošais ārsts, bet rezidentūrā vietas bija tikai 191. Ar ārsta diplomu vien - bez specialitātes sertifikāta medicīnā - neko nevar darīt. Latvijas valsts, kurai jau tā trūkst naudas, investē līdzekļus jauno ārstu izglītošanā, bet nenodrošina viņiem specialitātes iegūšanas iespējas. Aizbraukušo jauno ārstu īpatsvars ir ļoti liels. Līdz ar to Vācijas un Skandināvijas klīnikas ir nodrošinātas ar rezidentiem, kuri ārsta pamatizglītību ieguvuši Latvijā.
"VADDA katru gadu meklē labākos ģimenes ārstus. Tad es mēdzu apjautāties jaunajiem ārstiem, cik no viņu grupas ir palikuši Latvijā un cik aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Esmu dzirdējis dažādus skaitļus, bet parasti no 11-12 absolventu grupas palikšanai uz ārzemēm aizbrauc vidēji četri līdz pieci cilvēki, lielākais, ko esmu dzirdējis, ir deviņi. Tā ir ļoti iznīcinoša parādība, kuru ātri nevar novērst," pastāstīja Rēvalds.
Lai jaunie mediķi nebrauktu prom no Latvijas, pēc Rēvalda teiktā, pirmkārt nekavējoties ir jāpalielina vietu skaits rezidentūrā, lai izbeigtu jauno ārstu "aizdzīšanu". Ja ārstu skaits Latvijā vēl kaut cik atbilst vidējiem rādītājiem uz iedzīvotāju skaitu, tad medmāsu skaits ir divas reizes mazāks, nekā tam būtu jābūt. Normāli ir, ja uz vienu ārstu ir trīs līdz četras medmāsas, bet Latvijā ir apmēram 1,8 medmāsas uz vienu ārstu. Tas ir ārkārtīgi slikts rādītājs.
"Pilnīgi traģiska ir ārstu vecuma struktūra," vērtē Rēvalds. Ārstu vidējais vecums ir stipri pietuvojies 50 gadiem. Daudzi ārsti ir jau cienījamā vecumā un turpina strādāt, kad citi viņu vecuma ļaudis bauda pelnīto atpūtu pensijā. "Daļa ārstu strādā burtiski līdz savai nāves stundai. Nesen runāju ar kādu jauno ārstu, kurš pastāstīja, ka jau divas reizes ir veiksmīgi reanimējis savu kolēģi, ar kuru viņš praktizē blakus kabinetos." Kamēr ārstam asociācijas izsniedz sertifikātu, viņam ir tiesības turpināt strādāt, un nevienam nav tiesību sūtīt viņu pensijā.
VADDA valdes priekšsēdētājs nav pārliecināts, ka jaunos mediķus vairāk piesaistīt Latvijas reģioniem var ar jauno speciālistu obligātās sadales atjaunošanu, liekot jaunajiem ārstiem pēc rezidentūras vismaz trīs gadus nostrādāt reģionos. Pēc Rēvalda domām, tā jau būtu sava veida "dzimtbūšana". Ir jādara tas, kas jau tiek dažās pašvaldībās darīts, - jaunie ārsti ar piemaksām pie algas, ar palīdzību dzīvokļu un citu sociālo problēmu risināšanā ir jāmotivē braukt strādāt uz reģioniem. Pašvaldībām ir arī aktīvāk jāatbalsta jaunu ģimenes ārstu prakšu veidošana. Iespējams, arī valstij būtu jāievieš piemaksu sistēma ārstiem, kuri izvēlas strādāt lauku rajonos.
Kopumā medicīnas izglītības līmenis Latvijā, pēc Rēvalda domām, ir labs un kļūst arvien labāks. Rīgas Stradiņa universitāte ir spējusi radīt modernu mācību bāzi ar iespaidīgām tehniskajām iespējām un piesaistīt lielu skaitu ārzemju studentu. "Ar medicīnas izglītību, es domāju, viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Tomēr šķiet, ka Latvijā pietiktu ar vienu medicīnas augstskolu," uzskata VADDA valdes priekšsēdētājs.