Vējonis velta pārmetumus Tieslietu ministrijai un Rasnačam

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka Tieslietu ministrijai vajadzēja rīkot plašu diskusiju par Stambulas konvenciju, kas sabiedrībā izraisījusi neviennozīmīgu reakciju.

"Pārmetumi ir tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un Tieslietu ministrijai par to, ka izpalika diskusija un tā būs jāpārceļ uz Saeimu," šodien žurnālistiem teica Vējonis.

Viņaprāt, līdz konvencijas ratificēšanas brīdim vēl ir iespēja Saeimā organizēt kvalitatīvas debates un, ja ir kādas neskaidrības par konvencijas atbilstību Satversmei, tad šis laika posms līdz ratificēšanai ir jāizmanto lietderīgi, lai noskaidrotu visas neskaidrās lietas.

Turklāt Saeimas deputātiem ir visas iespējas apstrīdēt konvencijas atbilstību Satversmei, ja ir tāda vēlme, - to var darīt ar sūdzības iesniegšanu Satversmes tiesā, atgādināja Vējonis.

Vienlaikus Valsts prezidents izteica pateicību valdībai, ka tā devusi piekrišanu parakstīt Stambulas konvenciju un Latvija vairs nav vienīgā valsts Eiropā, kas dokumentu vēl nav parakstījusi.

Jau ziņots, ka labklājības ministrs Jānis Reirs (V) šodien Bulgārijā, Sofijā, parakstījis Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.

Ar konvencijas parakstīšanu valsts apliecina, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam. Pēc tam, kad starptautisks līgums ir parakstīts, to nepieciešams arī ratificēt Saeimā. Reirs aģentūrai LETA skaidroja, ka tagad Labklājības ministrija (LM) sagatavos likumprojektu, par kuru vēlāk lems Saeima.

Iepriekš Latvijā bija plašas diskusijas par pievienošanos konvencijai. Valdība pēc plašām diskusijām nolēma atbalstīt Stambulas konvencijas parakstīšanu ar atrunu. Atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā bija LM un Tieslietu ministrijai (TM).

LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver LM.

Savukārt TM iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz veikto juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.

Parakstot konvenciju, tai pievienota deklarācija, kurā Latvija paziņo, ka piemēros konvenciju atbilstoši Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem.