Tā dēvētos ātros kredītus Latvijā patērētāji izmanto daudz un tirgus ir pieaugošs - pagājušajā gadā tas palielinājies par 20%, intervijā Latvijas Radio sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.
Līdz ar to neapstiprinās nozares paustās bažas, ka tai tiek uzbrukts un to mēģina iznīcināt, norādīja Vītoliņa.
Tikmēr PTAC pauž satraukumu par patērētāju spēju atmaksāt ņemtos kredītus.
Ja līzinga pakalpojumi Latvijā izceļas ar labu atmaksāšanas kultūru, tad ātro kredītu jomā, lai arī tā uzlabojas, atmaksāšana joprojām ir zemā līmenī. Vērojami daudz atmaksāšanas termiņu pagarinājumu. Tādēļ kredītu ņēmēji netiek ieskaitīti kavētājos, tomēr nevar atmaksāt visu pamatsummu.
PTAC vadītāja pauda, ka esot daudz darīts, lai uzlabotu situāciju ātro kredītu nozarē. Iespējams, būtu jāapdomā reklāmas ierobežojumi, sacīja Vītoliņa, norādot, ka ir valstis, kur ātro kredītu reklāmas ir aizliegtas.
Daļa problēmas esot nezināšanas dēļ, proti, patērētāji nesaprot, kas ir šie kredīti. PTAC vadītāja uzsvēra, ka ātrie kredīti nav piemēroti ceļošanas vai atpūtas apmaksāšanai. Tāpat, iegādājoties preci virs 300 eiro, nav piemērots ātrais kredīts, bet gan parastais kredīts vai līzings.
Vītoliņa arī uzsvēra, ka ir pienācis brīdis komersantiem mainīt savu attieksmi. Piemēram, neizsniegt kredītus balstoties tikai uz klienta sniegto informāciju, jo cilvēki mānās. Patlaban ātros kredītus, kas mazāki par 427 eiro, var izsniegt balstoties tikai uz klienta sniegto informāciju.
Tomēr galvenā loma saglabājas pašiem patērētājiem un likumu izmaiņas nepalīdzēs uzlabot klientu izpratni. Tādēļ valsts institūcijām būtu jāstrādā pie finanšu pratības, varbūt to mācot pat jau skolās.