Ministrijas turpina šķērdēt

Valsts kontrole, vētījot ministriju un centrālo valsts institūciju finanses, šoreiz pastiprinātu uzmanību pievērsa tam, vai līdzekļi izlietoti paredzētam mērķim. VK nācās konstatēt daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāmu neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015. gadu, VK secinājusi, ka uzskaites un grāmatvedības jautājumi lielākajā daļā ministriju un centrālo valsts institūciju ir sakārtoti. Šogad VK nav izsniegusi nevienu atzinumu ar iebildi par finanšu pārskatu. «Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Pie pasākumiem, kuri saistīti ar politikas ieviešanas efektivitāti un kuriem kopumā piešķirtais budžeta finansējums pārsniedz 22 miljonus eiro, pieskaitāma Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšana Iekšlietu ministrijā (IeM), izdevumi sertifikācijas pakalpojumiem, lai nodrošinātu autentifikācijas, elektroniskā paraksta un šifrēšanas sertifikātu iekļaušanu personas apliecībā (eID kartē), sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām Labklājības ministrijā, vienota tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveide un Latvijas konkurētspējas novērtējums un tā uzraudzības sistēma Ministru kabinetā, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizēšana Valsts ieņēmumu dienestā, atbalsta programmas pirmā mājokļa iegādei līdzekļu izlietojums Ekonomikas ministrijā un ostu publiskās lietošanas infrastruktūras attīstība Satiksmes ministrijā. VK ieskatā sabiedrība nevar būt pārliecināta par šiem pasākumiem piešķirtā budžeta finansējuma izlietojuma efektivitāti.

Otra problēmu joma ar nozīmīgu finanšu ietekmi nepilna 21 miljona eiro apmērā, kurā VK konstatēja pārkāpumus un neatbilstības, saistīta ar nozīmīgiem trūkumiem iekšējās kontroles pasākumos. Šādus pārkāpumus VK konstatēja trijos pasākumos - Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2015. gadā piešķirtās dotācijas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem izlietojumā, Veselības ministrijas (VM) rīcības atbilstībā, nodrošinot rezidentu pienākumu izpildi, un Datu valsts inspekcijai papildus piešķirtā finansējuma izlietojumā.

Vēršoties pret valsts līdzekļu pretlikumīgu izšķērdēšanu, arī šogad VK griezīsies prokuratūrā ar iesniegumiem, rosinot vērtēt amatpersonu atbildību. Pašlaik ir sagatavoti divi šādi iesniegumi - viens saistībā ar faktu, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir izmaksājusi prēmijas par darba rezultātiem 2014. gadā 16 darbiniekiem, kuri tobrīd šajā iestādē nestrādāja, otrais saistīts ar revīziju VM, kurā konstatēts, ka Valsts sporta medicīnas centrs neatļauti un pretēji atlīdzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam ir sniedzis bezmaksas medicīniskos pakalpojumus saviem darbiniekiem kopumā 493 gadījumos.

«Par atsevišķu institūciju vēlmi, tuvojoties gada noslēgumam, maksimāli izmantot piešķirtos, bet vēl neizlietotos līdzekļus, runājam nebūt ne pirmo gadu. Un tas ir situācijā, kad trūkst naudas valstij būtisku pasākumu finansēšanai. Tiek maksāti līgumos neparedzēti avansi, apmaksāti pakalpojumi, kas tiks saņemti tikai nākamajā gadā, veikti prettiesiski nodokļu avansa maksājumi,» stāsta E. Krūmiņa. Līdere minēto maksājumu veikšanā 2015. gadā bijusi VM, izmaksājot 0,2 miljonus eiro.

Valsts kontroles konstatētās neatbilstības

Avansa maksājumi

Izglītības un zinātnes ministrija 99 778 eiro

Kultūras ministrija 11 470 eiro

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 13 379 eiro

Veselības ministrija 171 146 eiro

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 12 240 eiro

Zemkopības ministrija 87 604 eiro

Nepamatota atlīdzības izmaksa

Iekšlietu ministrija 23 699 eiro

Nepamatota stipendiju izmaksa

Izglītības un zinātnes ministrija 104 123 eiro

Budžeta līdzekļu izlietojums neatbilstoši mērķim

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 102 708 eiro

Avots: VK