"Rail Baltica" īpašumu atsavināšana vispirms sāksies Rīgā

© f64

Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" vajadzībām īpašumu atsavināšana vispirms sāksies Rīgā un tā plānota no 2017. līdz 2019.gadam, šodien preses konferencē informēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.

Tā kā vispirms ir plānots izbūvēt Rīgas centrālo staciju un tās apkārtni, Rīgas lidostas staciju un līniju starp tām, tad arī īpašumu atsavināšanas process vispirms noritēs Rīgā. Patlaban "Eiropas dzelzceļa līnijas" izstrādājot īpašumu atsavināšanas plānu, kurā tiks analizēts, kā strādāt ar sarežģītākajiem gadījumiem, kā arī ietverts laika grafiks.

Pagaidām nav zināms, cik precīzi īpašumus trase Rīgā skars, taču, kā lēš eksperti, to skaits nevarētu būt liels. Kopumā Latvijā ir konstatēti aptuveni 1000 skarto īpašnieku.

Ar katru īpašnieku plānots veikt individuālas sarunas un tālāk piesaistīt profesionālu īpašumu vērtētāju. Galvenais kritērijs esot tirgus cena, un "par sapņiem nevienam nemaksās".

Konkrēts skarto īpašnieku skaits būs zināms pēc tam, kad vasarā valdība akceptēs trases novietojuma līniju.

Kā ziņots, pērn augustā, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību "Rail Baltica" trīs Baltijas valstu kopuzņēmumā "RB Rail", atbilstoši akcionāru līgumam valdība atbalstīja Latvijas puses dibinātājas "Eiropas dzelzceļa līnijas" pamatkapitāla palielināšanu par 680 000 eiro. Kā skaidro Satiksmes ministrijā, no minētās summas 650 000 eiro "Eiropas dzelzceļa līnijas" ieguldīs "RB Rail", iegūstot Igaunijas un Lietuvas līdzdalības apjomam proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomu. Savukārt 30 000 eiro nepieciešami uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Kopējais pamatkapitāls ir 1 360 000 eiro.

2014.gadā valstij pilnībā piederošā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" kļuva par dibinātāju un akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS "RB Rail", iegūstot proporcionāli vienādu akciju daļu ar Lietuvas un Igaunijas akcionāru jeb 33,33% akciju.

Saskaņā ar "RB Rail" akcionāru līgumu akcionāri vienojušies veikt tālākus kapitālieguldījumus, trīs reizes veicot akciju kapitāla palielināšanu un nodrošinot, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas akcionāriem saglabājas proporcionāli vienāds akciju sadalījums.

"Eiropas dzelzceļa līniju" galvenie uzdevumi ir īstenot Eiropas sliežu platuma valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības pārraudzību, kā arī īstenot Latvijas interesēm atbilstošu - Igaunijas un Lietuvas līdzdalības apjomam proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomā - līdzdalību Baltijas valstu "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta īstenošanai izveidotajā kopuzņēmumā "RB Rail".

10.jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam. "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.

Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Svarīgākais