Zolitūdes glābējs pēķšņi "atceras" par morālo kaitējumu

© F64

Pēc advokāta „apstrādes” viens no Zolitūdes traģēdijas glābējiem – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vada komandiera vietnieks, seržants Mihails Hohlovs vairāk nekā 10 mēnešus pēc traģēdijas ir „atcerējies” par morālo kaitējumu, ko viņš guvis, pildot dienesta pienākumus, un pieprasījis par to 20 000 eiro kompensāciju, vēsta portāls pietiek.com.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, ko šodien publicējam, Hohlovs bija viens no glābējiem, kuri 2013. gada 21. novembrī tika izsaukti uz traģēdijas vietu, un viņš pussagruvušajā veikalā atradās arī brīdī, kad notika otrs nogruvums. Tiesa, nopietnus miesas bojājumus glābējs necieta, gūstot pleca locītavas mežģījumu (vēlāk tas izrādījies sasitums) un pēc tam tiekot nogādāts uz slimnīcu, no kuras izrakstīts nākamajā dienā.

Hohlovu policija nopratinājusi jau piecas dienas pēc traģiskā notikuma, un viņš aprakstījis savas darbības un notikumu gaitu. Savukārt 2014. gada 21. janvārī viņš atzīts par cietušo, bet nākamajā liecināšanas reizē, jau gandrīz gadu pēc notikušā - 2014. gada 14. oktobrī VUGD darbinieks atzinis, ka nekāds materiālais kaitējums viņam nav nodarīts, taču vienlaikus „atcerējies”, ka ir cietis morālu kaitējumu un par to pieteicis kompensāciju 20 tūkstošu eiro apmērā.

Šo morālā kaitējuma kompensāciju Hohlovs pieprasījis papildus tiem 4500 latu, kurus viņš, kā rāda amatpersonas deklarācija, jau 2013. gadā saņēmis no fonda Ziedot.lv, un vēl 1500 latu, ko viņam izmaksājusi Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība.
Šo morālā kaitējuma kompensāciju Hohlovs pieprasījis papildus tiem 4500 latu, kurus viņš, kā rāda amatpersonas deklarācija, jau 2013. gadā saņēmis no fonda Ziedot.lv, un vēl 1500 latu, ko viņam izmaksājusi Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība.

Policija Hohlovam nozīmējusi medicīnisko ekspertīzi, kuras slēdziens bijis - „Mihailam Hohlovam miesas bojājumi nav konstatēti, kas neizslēdz iespēju, ka viņš lēmumā norādītos apstākļos saņēmis kādu traumatisku iedarbību ar spēku, kas nepietiekošs, lai veidotos miesas bojājumi”. Savukārt vēl papildu ekspertīzē secināts, ka Hohlovam noteikti nav bijis pleca lūzums.

VUGD vadība skaidro, ka glābšanas darbi iebrukušajā Maxima lielveikalā Priedaines ielā esot vienīgais tai zināmais gadījums, kad dienesta darbinieki, pildot darba pienākumus, dodas uz izsaukumu un pēc tam individuālā kārtā vēršas tiesā, pieprasot no attiecīgajā negadījumā vainojamās personas vai personām kompensāciju par morālo kaitējumu, ko guvuši attiecīgā izsaukuma laikā.

„Šāda veida situācijas mūsu darbību reglamentējošie normatīvie akti neatrunā un tā ir katra cilvēka izvēle, vai šādi rīkoties, izvērtējot situāciju, tajā notikušo un kādas sekas tas ir atstājis,” - šāda esot VUGD vadības oficiālā attieksme pret šādu kompensāciju pieprasīšanu.

Latvijā

Pašvaldība ir tā vieta, kur iedzīvotāji saņem pamatpakalpojumus, kur norit mūsu dzīve. Vai izsludinātais valsts budžets nākamajam gadam būs draudzīgs pašvaldībām; kā tiks sadalīti ieņēmumi no nodokļiem starp valsti  un pašvaldībām; kas notiek ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Māri Pūķi.