Ēnu ekonomika mazumtirdzniecībā ir drauds konkurencei
Ēnu ekonomika rada ne vien negodīgas konkurences apstākļus uzņēmējiem, bet arī sociālus draudus pelēkajā sektorā nodarbinātajiem, tāpēc Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija iestājas par aktīvu cīņu pret ēnu ekonomiku mazumtirdzniecībā.
“Situāciju ar ēnu ekonomiku Latvijā var saukt par īpašas labvēlības režīmu negodīgiem uzņēmējiem. Mazumtirdzniecībā šī nogodīgā konkurence jūtama jo īpaši skaudri, jo ēnu ekonomika skar gan cīņu par klientiem un cenu piedāvājumu, gan tādu mazumtirdzniecībai būtisku jautājumu kā darbinieku piesaiste,” norāda LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis. “Tā ir nopietna sociāla problēma. Piesolot pārdesmit eiro vairāk, uzņēmēji, kas nemaksā nodokļus, pārvilina darbiniekus no tiem, kas maksā nedaudz mazākas, taču legālas algas. Neticība valstij, pensiju sistēmai padara cilvēkus par viegliem upuriem - viņi izvēlas īstermiņā izdevīgāko piedāvājumu, taču ilgtermiņā ir zaudētāji,” stāsta N.Krūzītis.
Saskaņā ar jaunāko "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumu ekonomika mazumtirdzniecībā sastāda 24,6%, tādējādi mazumtirdzniecība ir nozare ar otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā.
LPTA izpēte rāda, ka darbinieku pelēkās algas negodīgajos uzņēmuos veidojas divejādi - oficiāli uzrādot un apmaksājot vien nepilnu slodzi, kaut darbinieks realitātē strāda pilnu laiku, vai arī uzrādot mazāku stundas likmi un atlikušo daļu maksājot aploksnē. Salīdzinot VID sniegtos datus par vidējajām stundu likmēm LPTA biedru (Rimi Latvia, Narvesen Baltija un Maxima Latvija) vidū un citos mazumtirdzniecības uzņēmumos, redzams, ka uzņēmumiem, kas nav pārstāvēti LPTA, vidējās stundu likmes ir nesamērīgi zemas. Tā, piemēram, veikala pārdevēji un kasieri LPTA uzņēmumos saņem teju 15% vairāk, pavāri un konditori par 25%, savukārt veikala vadītāji un pārdevēji attiecīgi par 35% un 53% vairāk nekā citos pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumos. Ņemot vērā darbinieku trūkumu nozarē, tik lielas vidējās stundas likmes svarstības norāda uz centieniem mākslīgi samazināt oficiālo algu.
Līdzīgu kaitējumu nozarei rada arī akcīzes preču un citu produktu, piemēram, dārzeņu kontrabanda. LPTA biedrus izbrīna arī fakts, ka tūkstošiem mazumtirdzniecības biedru gadiem savos gada pārskatos deklarē zaudējumus, taču darbību turpina - mazumtirdzniecības specifikai šādiem uzņēmuma darbības rādītājiem būtu jārosina Valsts ieņēmumu dienesta interesi, jo ir visai skaidra zīme par iespējamo ēnu ekonomikas klātbūtni.
LPTA cer, ka ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātes, kas aktivizētas valsts sektorā, nesīs rezultātu. Asociācija gan atkārtoti pauž viedokli, ka līdzās kontroles mehānismiem jāveido arī atbalsta sistēma godīgajiem spēlētājiem, kur pirmais solis būtu rūpīgs darbs pie Finanšu ministrijas padziļinātās sadarbības programmas jeb Baltā saraksta pilnveidošanas.
