Endēmiskos novados vakcinē bez maksas

© F64

Nacionālais veselības dienests atgādina, ka bērniem līdz 24 mēnešu vecumam, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā valsts daļēji apmaksā vakcināciju pret ērču encefalītu. Pilnīgi bez maksas vakcinēties pret ērču encefalītu var bērni, kuri deklarēti kādā no endēmiskajām zonām, tas ir, novados, kur saslimstība ar ērču encefalītu bijusi visaugstākā.

Bērniem līdz divu gadu vecumam vakcinācija tiek apmaksāta 50 procentu apmērā. Nacionālā veselības dienesta speciālisti gan atgādina, ka bērniem šo vakcināciju rekomendē veikt ne agrāk kā no viena gada vecuma. Grūtniecēm un sievietēm līdz 42 pēcdzemdību perioda dienām vakcināciju pret ērču encefalītu apmaksā 25 procentu apmērā. Šādu iespēju nodrošina īpaši zīdaiņiem un jaunajām māmiņām izveidotais kompensējamo zāļu M saraksts, kurā ir iekļautas arī vakcīnas pret ērču encefalītu. Lai veiktu vakcināciju, jāvēršas ģimenes ārsta vai pediatra praksē, līdzi ņemot vakcinācijas pasi. Ārstam ir jāizvērtē pacienta veselības stāvoklis un jānovērtē iespēja veikt vakcināciju. Vakcīnas iegādi un ievadīšanu organizē ārsta prakse. Pacientam var arī tikt izsniegts nosūtījums uz vakcinācijas kabinetu. Iespēja izrakstīt zāles un vakcīnas no M saraksta tiek nodrošināta no 2012. gada septembra. Līdz 2016. gadam izmantots vairāk nekā 18 000 vakcīnu pret ērču encefalītu, kas izrakstītas no M saraksta, norāda dienesta speciāliste Evija Štālberga.

Pilnībā valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu var saņemt bērni no gada līdz 18 gadu vecumam, kuri ir deklarēti kādā no 26 endēmiskajām zonām. Tie ir novadi, kuros pēdējo piecu gadu laikā konstatēta augstākā saslimstība ar ērču encefalītu. «Būtiski, ka gadījumā, ja vakcinācija uzsākta pagājušajā gadā, bet šogad attiecīgais novads vairs nav endēmisko zonu sarakstā, vakcināciju ir iespējams pabeigt par valsts līdzekļiem,» uzsver E. Štālberga. Pilnībā apmaksāta vakcinācija tiek nodrošināta arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Šo vakcināciju plāno un organizē attiecīgās bērnu aprūpes iestādes vai internātskolas administrācija.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos divos gados - 2014. un 2015. gadā - novērota samērā zema saslimstība ar ērču encefalītu - 173 un 169 saslimšanas gadījumi, turklāt nav reģistrēti letāli gadījumi. Salīdzinājumā - 2011. gadā tika reģistrēti 494 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu. 2014. gadā reģistrēti 469 Laimas slimības gadījumi, bet 2015. gadā - 495. Tas nozīmē, ka arī ar šo ērču pārnēsāto slimību iedzīvotāji inficējušies mazāk, jo, piemēram, 2011. gadā saslimušo bija divreiz vairāk. Saslimstības samazinājums ar ērču encefalītu un Laimas slimību pēdējos gados varētu būt saistīts ar pēdējos divos gados reģistrēto salīdzinoši nelielo ērču aktivitāti. Šāgada pieejamie dati liecina, ka divos mēnešos ar ērču encefalītu inficējušies divi cilvēki, bet ar Laimas slimību - četri. Ērces pārnēsā arī ērlihiozi - šogad reģistrēti trīs pacienti.

Novadi, kuros deklarētus bērnus vakcinē par valsts budžeta naudu

Slimību profilakses un kontroles centra noteiktās endēmiskās zonas 2016. gadā: Alsungas, Pāvilostas, Ventspils, Kuldīgas, Pārgaujas, Engures, Dundagas, Kocēnu, Lubānas, Vaiņodes, Rucavas, Skrundas, Kandavas, Amatas, Baldones, Talsu, Vārkavas, Mērsraga, Aizputes, Sējas, Rugāju, Priekuļu, Durbes, Mālpils, Grobiņas un Rojas novads.

Avots: Nacionālais veselības dienests



Svarīgākais