Korupcijas novēršanas jomā Baltija apsteidz Austrumeiropu

Korupcijas un krāpšanas jomā Baltijas valstis pēdējā gada laikā ir progresējušas, taču joprojām atpaliek no Rietumvalstu līmeņa, atklāj jaunākais ikgadējais EY krāpšanas un korupcijas pētījums "14th Global Fraud Survey".

Baltijas valstīs 29% uzņēmēju šogad atzīst, ka kukuļdošana un korupcija mūsu valstīs ir ierasta prakse, kas ir labāk nekā gadu iepriekš, kad tā uzskatīja 34% uzņēmēju, bet joprojām atpaliek no attīstīto valstu rādītāja, kur korupciju par izplatītu uzskata 21% uzņēmēju, par pētījuma rezultātiem informē EY.

Baltijas valstu rādītājs ir vienāds ar Lielbritānijas (28%) un Kanādas (30%) uzrādīto un būtiski apsteidz, piemēram, Slovākiju un Ungāriju, kur korupciju par izplatītu uzskata attiecīgi 70% un 66% uzņēmēju, Itāliju (56%), Spāniju (50%), Krieviju (34%), ASV (34%), bet būtiski atpaliek no tādām valstīm kā Somija (0%), Dānija (4%), Vācija (6%), Nīderlande (6%) un Īrija (8%). EY pētījumā vissliktākie rādītāji ir Brazīlijai, kur korupciju un kukuļdošanu par izplatītu uzskata 90% uzņēmēju, kam seko Ukraina (88%), Taizeme (86%) un Nigērija (86%).

"Baltijas valstis korupcijas un krāpšanas novēršanā ir pusceļā līdz attīstītāko ekonomiku rādītājiem. Pēdējos gados ir panākts būtisks progress un Baltijas valstis nu jau ievērojami apsteidz virkni nozīmīgu ekonomiku, tomēr mums vēl ir daudz darba, lai sasniegtu vadošās Eiropas valstis, kur korupcija un krāpšana ikdienas biznesā faktiski netiek pieļauta vispār," vērtē EY partnere Baltijā Diāna Krišjāne.

Baltijas valstis uzrāda arī arvien uzlabojošos rādītājus specifiskos korupcijas jautājumos, piemēram, tikai 7% uzņēmēju uzskata, ka viņu darbības sektorā ir ierasta prakse dot kukuli, lai uzvarētu iepirkumā, kas tikai nedaudz atpaliek no attīstīto valstu 4% rādītāja un ir labāk nekā gadu iepriekš, kad kukuļdošanu iepirkumos par izplatītu atzina 13% Baltijas valstu uzņēmēju.

EY pētījums parāda, ka Baltijas valstu uzņēmēji ļoti augstu vērtē finanšu uzskaites precizitāti un godīgumu un tikai 1% Baltijas valstu uzņēmumu atzīst, ka finanšu rādītāju sagrozīšana var tikt attaisnota, ja tas uzņēmumam palīdz pārciest ekonomisku krīzi. Šis rādītājs pat apsteidz attīstīto valstu līmeni, kur šādu rīcību attaisnotu 2% uzņēmēju.

EY vērtē, ka baltieši ir ētiskāki par saviem attīstīto valstu kolēģiem arī jautājumā par skaidras naudas maksājumu klientiem attaisnošanu, ja tas palīdz uzņēmuma darbībai - Baltijā to attaisno tikai 5% uzņēmēju, savukārt attīstītajās ekonomikās - 9%, bet Austrumeiropā - 14%.

Baltijas valstu uzņēmēji ir līdzīgās domās ar saviem attīstīto valstu kolēģiem par kibernoziegumu risku - to par samērā augstu risku saviem uzņēmumiem atzīst 52% Baltijas uzņēmēju un 53% uzņēmēju attīstītajos tirgos, bet Austrumeiropā tā domā 42% uzņēmēju.