Latvijā ir izvēlēta politika - nerunāt par spiegu ķeršanu - atšķirībā no Igaunijas, kur par to ļoti publiski tiek runāts, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs (ZZS).
Tas nenozīmē, ka Krievijai par Latviju būtu mazākas spiegošanas intereses. Pēc Panteļejeva domām, Krievijas spiegošanas aktivitātes visās trijās Baltijas valstīs ir apmēram vienādas. Šī aktivitāte ir pieaugoša. To publiski ir teicis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis. Latvijas specdienesti ir izvēlējušies citu taktiku - strādāt klusām un publiski nerunāt par savu darbību.
Panteļejevs uzsver, ka viņš ar Latvijas specdienestu apvienošanu nesteigtos, kā varētu likties no praktiskā viedokļa. Katram no specdienestiem ir sava diezgan stingri nodalīta kompetence. Militārās izlūkošanas un drošības dienests nodarbojas ar specifisku militāro izlūkošanu, drošību aizsardzības jomā. SAB pamatā nodarbojas ar valsts noslēpumu aizsargāšanu, ārējo izlūkošanu, bet Drošības policija - ar pretterorismu, ar iekšējās drošības jautājumiem. Es domāju, ka nodalījums ir pietiekami skaidrs, un, pēc manā rīcībā esošās informācijas, neproduktīva konkurence starp specdienestiem īsti nenotiek. "Es negribētu komentēt, vai specdienestu Latvijā ir par daudz vai par maz. Pagaidām es uzskatu, ka mums nav pamata būt ļoti kritiskiem pret mūsu specdienestiem, pārmest, ka viņi ar kaut ko nav tikuši galā, vismaz, cik man zināms, jo ne jau visu specdienesti par sevi stāsta," norādīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.