Inflācija gatava paātrinājumam
Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajos pārskatos par patēriņa cenu izmaiņām turpina sadzīvot visai strauja cenu celšanās iepriekšējā mēnesī ar tikpat strauju cenu kritumu, ja kāds atceras cenas, kādas tās esot bijušas tieši pirms gada.
CSP izziņotais jaunais cenu izmaiņu pāris ir +0,4% šā gada aprīlī pret martu un 0,8% aprīlī pret pagājušā gada aprīli. Šādām cenu izmaiņu attiecībām maz ko piebilst pēc tā, kas jau tika teikts 11. aprīlī, atsaucoties uz šā gada martam pierakstīto cenu izmaiņu pāri +0,7% pret februāri un 0,6% pret pagājušā gada martu. Proti, ka «dzīve iznerro statistiku»: «Ja inflācijas un deflācijas periodu dislokācija laikā būtu pretēja, tad publika apgalvojumu par cenu vienlaicīgo pieaugumu un pazemināšanos uzņemtu ar mazāku skepsi, bet tagadējā situācija audzē pārliecību par statistisko datu bezjēdzību, ja vien šādai pārliecībai vēl ir vieta, kur augt.» Pretējā virzienā ejošo vidējo cenu perioda ieilgšana lieku reizi apstiprina, ka kaut kas nav kārtībā ar ekonomiku, par kuras grēkiem jāatbild statistikai un statistiķiem.
Jāuzslavē statistiķi ir par sava vēstījuma noformējumu, kurā abi pretēji inflācijas rādītāji maksimāli attālināti viens no otra. CSP ir pilnā mērā ņēmusi vērā Neatkarīgās pagājušā gada 11. novembrī izteikto brīdinājumu par pārpratumiem, kādus varēja izraisīt CSP tolaik piekoptā maniere apgalvojumus par vidējo patēriņa cenu pazemināšanos un celšanos salikt divos teikumos, kas seko tieši viens aiz otra. Tagad šie apgalvojumi maksimāli attālināti un katram no tiem seko savs cenu izmaiņu rezultāta atšifrējums. Varētu uzskatīt, ka šie rādītāji ir tikpat dažādi kā cilvēka auguma garums un svars, kuru izmaiņām nav obligāti jāsakrīt.
Visticamāk, ka laikā nobīdītās cenu izmaiņu cilpas iezīmē bedri, uz kuras malas Latvijas iedzīvotāji spiesti atrasties un gaidīt, kad viņi ieslīdēs bedrē ne jau savas vainas dēļ. Ar šo salīdzinājumu ilustrēts fakts, ka visi deflācijas cipari ir iegūti uz degvielas cenu pazemināšanās rēķina. Paldies Finanšu ministrijai par CSP aprēķinu turpināšanu un izskaidrošanu ar šādiem vārdiem: «Zīmīgi, ka cenu kritumu lielākoties ir izraisījusi pasaules energoresursu cenu ietekme. Gada griezumā ir samazinājušās gan degvielas cenas par 13,2%, gan energoresursu cenas, kas attiecas uz komunālajiem maksājumiem (par 7,9%). Izslēdzot degvielas un ar komunālajam maksājumiem saistīto energoresursu cenu krituma ietekmi, vidējais cenu līmenis aprīlī būtu pieaudzis par aptuveni 0,7%.» Latvija nekādi nevar ietekmēt pasaules energoresursu cenas, kuras jau tagad virzās kaut bez rāvieniem, bet pastāvīgi uz augšu. Tādējādi tuvojas brīdis, kad statistiķiem nāksies summēt degvielas cenu pieaugumu ar visu citu cenu pieaugumu. Tad šīs summa izrādīsies salīdzināma kaut vai ar tādu inflācijas tempu, kāds pēdējo reizi piedzīvots tā sauktajos treknajos gados.
Labā vai sliktā ziņa ir tā, ka cenu celšanos nediktēs vietējo bodnieku alkatība. Cenu celšana ir Eiropas Centrālās bankas mērķis, lai samazinātu eiro zonas valstu faktiskos parādus uz eiro uzkrājumu īpašnieku rēķina. Slikti, ka ECB gatavo inflācijas uzrāvienu, rēķinoties ar Rietumeiropas valstu iedzīvotāju caurmēra uzkrājumiem simtos tūkstošu eiro, kuru redukcija līdz desmitiem tūkstošu eiro pēc to faktiskās pirktspējas cilvēku bada priekšā vismaz uzreiz nenoliks. Vidēji statistiskais Latvijas iedzīvotājs (ģimene, mājsaimniecība) tajā pašā laikā sastapsies ar cenām, par kādām nebūs iespējams nopirkt daudzas vajadzīgas preces ne uz ienākumu, ne uz uzkrājumu rēķina.