Nesankcionētais mītiņš, kurā Bauskas iedzīvotāji pagājušajā nedēļā protestēja pret vietējās slimnīcas slēgšanu, ir izsaucis iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces dusmas. Ministrijai padotā Valsts policija sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kurš 31. augustā pamudināja baušķeniekus pulcēties uz Mūsas un Mēmeles tiltiem.
"Mēs atbalstām piketa organizatorus un dalībniekus, kaut arī viņi to veica netradiconālā veidā," saka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis. Arī tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka protesta akcija Bauskā notikusi iedzīvotāju neziņas, nevis ļaunprātības dēļ.
Turpretī L. Mūrniece ir pārliecināta par pretējo un sola noskaidrot vainīgos. Intervijā laikrakstam Bauskas Dzīve viņa uzsver, ka nevienam nav tiesību izpausties, traucējot pārējo sabiedrības daļu. "Savu viedokli nemainu, arī turpmāk mēs, kārtības nodrošinātāji, šajā jomā būsim skarbi! Nesankcionētā pasākuma organizētāji jānoskaidro obligāti. Visticamāk, tie darbojās citu motīvu vadīti, ne lai glābtu slimnīcu. Nav arī izslēgts, ka tā var būt kāda politiskā partija."
Baušķenieki, izdzirduši, ka protesta akcija bijis politisks cīniņš, nevis pikets pret slimnīcas slēgšanu, ir izbrīnīti. "Cilvēkiem nav, kam izteikt sāpi, tāpēc viņi izgāja ielās. Tā nebija iepriekš plānota kampaņa, piemēram, es tajā nepiedalījos, jo nemaz nezināju, ka tāda notiks," saka Bauskas iedzīvotāja Inta Egle. Viens no piketa dalībniekiem, Bauskas domes priekšsēdētājs Valdis Veips ir vienās domās ar pilsētniekiem un pieļauj, ka līdzīga rakstura mītiņi varētu notikt arī turpmāk. "Jā, gan 31. augusta, gan 3. septembra piketi nebija saskaņoti, to apliecināju arī policijai. Taču cilvēki pierādīja, ka nepieļaus, ka ar viņiem nerēķinās un nerespektē. Ja visi būtu stāvējuši ceļmalā, iespējams, to neviens nepamanītu, taču šajā gadījumā par to runāja visa Latvija, un domāju, ka ne tikai Latvijā," saka Bauskas domes priekšsēdētājs.
Policija jau ir veikusi pirmās darbības, lai noskaidrotu iespējamos Bauskas nemiera cēlājus un pieprasījusi kāda portāla Bauskas Dzīve lietotāja datora IP adreses datus. "Pirms pāris dienām policija interesējās par kādu personu, kura aicināja demolēt Bauskas slimnīcu. Informāciju iedevām, jo vardarbību rosinoši komentāri ir pretrunā ar mūsu portāla koncepciju, tādus izdzēšam. Taču to cilvēku IP adreses, kuri runāja par piketu 31. augustā, mēs policijai neatklāsim. Uz šādu soli esam gatavi tikai tādā gadījumā, ja informāciju pieprasīs tiesa," stāsta laikraksta Bauskas Dzīve galvenā redaktore Anita Rozentāle.
Versijas par to, kā baušķenieki tik kuplā skaitā sapulcējās vienotā piketā, ir vairākas. Pagaidām ticamākā vēsta, ka portālā Bauskas Dzīve ir parādījušies komentāri, kas it kā aicinājuši doties protestēt, taču konkrēts musinātājs nav noskaidrots. Ziņa ceļojusi no mutes mutē un beigu galā uz Mūsas un Mēmeles tiltiem satikās apmēram 400 cilvēku. "Man ir kauns Lindas Mūrnieces vietā! Policija šajā gadījumā nevis apkaro reālo noziedzību, bet gan meklē vainīgo valsts izprovocētai rīcībai," emocijas neslēpj A. Rozentāle. Politologs Aigars Freimanis uzskata, ka šāda rīcība ir bīstams signāls centrālajai varai: "Ja kaut kas līdzīgs atkārtosies, tas varētu radīt plaisu starp pašvaldību vadību un Saeimu. Pašvaldību vēlēšanas bija salīdzinoši nesen, un pašvaldību varai iedzīvotāji uzticas vairāk nekā 2006. gadā ievēlētajiem deputātiem."
13. janvāra nemieri valdībai nav bijuši gana laba mācībstunda, ka ar cilvēkiem ir jārunā, uzskata politologs. "Būtiski komunikācijas uzlabojumi nav bijuši, kopš šī valdība veidojās, jo visu enerģiju paņem koalīcijas iekšējās cīņas. Valdība baidās kaut ko teikt, jo principā neviena ziņa nav ar pozitīvu skanējumu. Šobrīd galvenais būtu novilkt līdz jaunajam gadam," saka A. Freimanis.