Vakardiena sākās ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) padomes lēmumu uzņemt Latviju šajā organizācijā, kas piesaka sevi par pasaules bagātāko valstu klubu.
Pašlaik klubā ir 34 valstis, kas atbilst aptuveni vienai piektdaļai no savstarpēju atzīšanu panākušo valstu skaita pasaulē. Pēc oficiālās versijas, pamats piederībai OECD nav valstu un tās iedzīvotāju bagātība, bet labas manieres (saskaņoti likumi, neatkarīgas tiesas, brīva prese utt.), kas ļaušot agrāk vai vēlāk tikt pie turības. Līdz ar to kritēriji valstu uzņemšanai OECD ir ārkārtīgi nenoteikti. Visticamāk, ka ļoti liela nozīme uzņemšanai vai neuzņemšanai klubā ir tam, cik lielā mērā kandidātvalsts to vēlas un cik gatava piemaksāt par tai parādīto godu.
OECD nav tāda kā Eiropas Savienība, kuras dalībvalstis samet naudu savu atpalikušāko biedru atbalstīšanai. OECD palīdz tikai ar padomiem, par ko dalībvalstīm pašām jāmaksā. No otras puses, OECD nav tāda kā NATO, kas prasa ļoti lielu finansējumu, pat ja ļauj trūcīgām valstīm šīs prasības nepildīt.
Attaisnojums Latvijas tēriņiem iekļūšanai OECD skan tā, ka turpmāk Latvijai būšot pieejami lētāki aizdevumi un vairāk investoru. Pirmais no šiem solījumiem ir novecojis pēdējos pāris gados, kopš Eiropas Centrālā banka sākusi eiro papildu emisiju un panākusi negatīvas depozītprocentu likmes, kas padara arī kredītprocentu likmes nesalīdzināmas ar situāciju, kad Latvija pieteicās uz OECD. Ar investīciju pieplūdumu jau tika pamatota Latvijas stāšanās ES, NATO un eirozonā, bet attaisnojušies šie solījumi nav. Vienmēr gan paliek iespēja sacīt, ka investīciju būtu vēl mazāk, ja Latvija nebūtu kaut kur iestājusies.
Lēmumu un apsveikumu par Latvijas uzņemšanu OECD šodien Latvijai klātienē nodos uz Rīgu atbraukušais OECD ģenerālsekretāra vietnieks Duglass Francs.