Industrija apvienojas pret TV pirātismu
100 000 mājsaimniecību Latvijā lieto pirātisko televīziju – to aprēķinājis profesors Arnis Sauka. TV pirāti gadā nopelna apmēram 12 miljonus eiro – to aprēķinājusi industrija. Televīzijas un kino izrādītāji nākuši klajā ar iniciatīvu nelegālo signālu izskaušanai no Latvijas ētera un kabeļiem.
Runāšana, ka ar pirātiem būtu kas darāms valsts līmenī, turpinās jau pāris gadus, taču policijā šo problēmu joprojām apkaro vien trīs inspektori pa visu valstu. Viņiem rokas par īsām, lai tiktu galā ar vadu mudžekli, kas karājas teju pie katras daudzdzīvokļu mājas, nemaz nerunājot par interneta dzīlēm.
Kabelis jāpārcērt
Sākotnēji biedrība Nē, pirātismam Latvijā, kurā apvienojušies vairāki legālā pakalpojuma sniedzēji, cerēja izpētīt arī nelegālā interneta piegādes apjomus, taču šī joma ir tik sadrumstalota, ka nācās aprobežoties ar televīzijas pētīšanu. Un profesora Saukas ģenerālais secinājums - nelegālās maksas televīzijas apraide notiek katrā astotajā Latvijas mājsaimniecībā. Cilvēki attiecīgi maksā blēžiem, bet blēži nemaksā nodokļus valstij. Un tagad valdībai uz šo informāciju kaut kā jāreaģē. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis vēsta, ka līdz jūlijam ar Satiksmes ministriju jāvienojas par veicamajiem pasākumiem. Par vienu konceptuāla vienošanās jau panākta - Valsts policijai tiks atvēlēti 170 tūkstoši latu vēl septiņām inspektoru vietām blakustiesību pieskatīšanai.
Taču industrija grib panākt vairāk, proti, lai pirāti tiktu atslēgti no klientiem mehāniskiem līdzekļiem. Nesen arī veikts paraugdemonstrējums, kā tas darāms. Biedrība veica kontrolpirkumu. Pieteicās par Mediasmart klientu - tie piedāvāja 160 kanālus, 50 000 ierakstu arhīvā ik mēnesi, visādus labumus. Anglijā, Vācijā un Latvijā. Dekoderu atveda kurjers, nauda jāpārskaita Kipras ofšoram. Lattelecom speciālisti izsekoja IP adreses, atrada domēnu, noskaidroja servera atrašanās vietu. Un tagad jau ar šiem pirātiem nodarbojas represīvās iestādes. Taču tādu pirātu ir daudz, un viņu piedāvājums iedzīvotājiem finansiāli vilinošs.
Klientiem klāt neķersies
Pagaidām Latvija negrasās sekot Francijas piemēram, kur par zagli tiek atzīts arī pirātisko produktu lietotājs. Industrijas pārstāvjiem labpatīk traktēt, ka ļautiņi, kas ļauj savā mājā ievilkt nezināmas izcelsmes un piederības kabeli vai uzstādīt uztvērēju, nespēj iedomāties, ka tik maz maksā, jo piedalās zagšanā. Pētnieks Arnis Sauka gan prognozē, ka tiksim arī līdz nepieciešamībai sodīt pirātisko produktu lietotājus. Taču pagaidām apkarot iecerēts tieši pašus pirātus.
Tas gan var izrādīties sarežģītāk, nekā šķiet. Ir blēži, kuru piedāvājums zagts no A līdz Z. Viņi paņem, piemēram, vienu Lattelecom tv karti, atkodē un uzbūvē uz tās veselu kabeļtīklu. Taču ir arī viltīgāki komersanti - daļēji legāli, kuru apkarošana nozarei nozīmētu melno avju meklēšanu pašu rindās. Tādi, piemēram, nopērk retranslācijas atļaujas mazākam skaitam kanālu, bet klientiem piedāvā simtos. Vai arī cits modelis - provaideris tirgo internetu, bet bonusā zagtu televīziju.
Valsts drošības jautājums
Biedrība Nē, pirātismam Latvijā pašlaik veido kampaņas lapu, kurā būs atrodama Latvijas karte ar visu legālo pakalpojuma sniedzēju nosaukumiem. Iedzīvotāji tur varēs noskaidrot, kādas firmas viņa adresē piepilda televizorus ar saturu. Taču, kā atzīst biedrības izpilddirektore Dace Kotzeva, sarakstā būs redzami arī daļēji legālie pakalpojuma sniedzēji, jo «darbojas nevainīguma prezumpcija». Roberts Putnis tomēr apsveic nozares lielāko spēlētāju centienus vērsties pret pirātismu, un, cerams, arī mazie operatori ar laiku sapratīs, ka ar sīkām blēdībām tikai zāģē zaru, uz kura paši sēž.
Līdztekus pretpirātisma biedrības biedru vēlmei paplašināt savu auditoriju un ieņēmumus, ir vēl viens faktors, kādēļ pirātisko pakalpojumu pastāvēšana valstī ir jāizskauž vai vismaz jāierobežo - iespējams tas ir vēl svarīgāks par neiekasētiem nodokļiem un negūtiem ieņēmumiem legālajā sektorā. Nelegālā apraide sasniedz aptuveni 240 tūkstošus iedzīvotāju, un šāda nekontrolējama informācijas plūsma esot valsts drošības jautājums. Ko līdz ar uzraugu lēmumu slēgt kādu bīstamu, kaitniecisku, garlaicīgu u.tml. kanālu, ja uz pirātiem šie lēmumi nekādi neattiecas.