Latvijas bruņoto spēku kapacitāte vērtējama kā vidēja

© F64

Latvijas bruņoto spēku kapacitāte ir vērtējama kā vidēja, taču tai ir pieaugoša tendence, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs (ZZS).

Panteļejeva vērtējumā, armijas spējas ir vērtējamas kā vidējas, jo diezgan ilgu laiku aizsardzības spēki bija "tādā kā galējā pabērna lomā budžeta līdzekļu ziņā", kas radīja zināmas sekas - ir ierobežota kapacitāte vairākos virzienos. "Ja man jānosauc galvenais, kas bruņotajos spēkos ir jāaudzē, tad tā ir mehanizācija, bruņojums un pretgaisa aizsardzība," teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Aizsardzības budžeta pieaugums tikšot tērēts vairākos virzienos. Viens no tiem ir pretgaisa aizsardzība un gaisa novērošana, jo līdz šim savas valsts gaisa telpu Latvija pati faktiski neaizsargāja. Iepirkti tiks radari un pretgaisa aizsardzības ieroči.

Otrs iepirkuma bloks būs Zemessardzes apbruņojums, jo Zemessardzes bruņojums esot aizkavējies savā attīstībā. Trešais iepirkuma bloks būs speciālās vienības bruņojums. "Tas ir saistīts ar hibrīdkara īpatnībām, šajā gadījumā tieši speciālo uzdevumu vienības attīstība ir ļoti svarīga un būtiska, lai Latvijas bruņotie spēki ļoti specifiskā veidā varētu ātri reaģēt uz to īpatnējo apdraudējumu, kas kādā vietā parādās, - vai tie būtu "zaļie cilvēciņi", vai tie būtu nemieri vai kāda slēpta diversantu grupa," stāstīja ministrijas pārstāvis.

Svarīgs attīstības bloks būšot arī mehanizācija, lai karavīrus "dabūtu uz riteņiem". Pēdējais bloks, kas ir ļoti svarīgs, ir uzņemošās valsts kapacitāte - infrastruktūras veidošana, lai ļoti ātros tempos mūsu sabiedrotā NATO varētu atrasties un izvērst savus spēkus Latvijā, piebilda Panteļejevs.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais