Panteļejevs: Latvijā manāmi Krievijas hibrīdkara elementi
Latvijā ir manāmi Krievijas hibrīdkara elementi - ideoloģiskā invāzija un politisko aktīvistu finansēšana, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs (ZZS), kurš uzsvēra, ka Latvijai ir jābūt gatavai tiklab hibrīdkara aktivitātēm, kā arī konvencionālā kara draudiem.
"Hibrīdkara jēdziens vēl aizvien tiek attīstīts. (...) Vairāki hibrīdkara argumenti balstās uz tā saukto Gerasimova doktrīnu. Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs žurnālā "Kara Industrijas Kurjers" 2013.gada februārī, gadu pirms Krimas notikumiem, publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka 21.gadsimtā var tikt novērota robežas izzušana starp kara stāvokli un mieru... Un karu īstenošanas metodes ir mainījušās. Ir pieaugusi nemilitāro aktivitāšu nozīme politisku un stratēģisku mērķu sasniegšanai. Akcents tiek nobīdīts politisku, ekonomisku, informatīvu, humānu un citu nemilitāru pasākumu virzienā, vienlaikus izmantojot iedzīvotāju protesta potenciālu. Plašu izplatību ir guvušas asimetriskas darbības, kas ļauj nonivelēt pretinieka pārākumu militārā jomā," stāstīja Panteļejevs.
Pēc Panteļejeva teiktā, Latvijā jau var redzēt hibrīdkara elementus. "Es atzīmētu divus no šiem elementiem: ideoloģisko invāziju, kurā tiek izmantoti gan Krievijas televīzijas kanāli, gan tās kontrolē esošie starptautiskie televīzijas kanāli, kas tiek retranslēti Latvijā, vai arī pastarpināti tiek izmantota vietējo masu mediju darbība. Hibrīdkara elements ir arī slēpta vai dažreiz arī neslēpta Krievijas ietekmē esošu nevalstisko organizāciju, iespējams, arī kādas partijas, finansēšana, kuras zināmā mērā tiek izmantotas politiskās situācijas destabilizēšanai Latvijā," teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Tajā pašā laikā Panteļejevs uzsvēra, ka hibrīdkara draudi nekādā gadījumā neatceļ nepieciešamību būt gataviem pretoties arī konvencionālā kara draudiem - tas ir, klasiskiem bruņotiem draudiem.
"Krievija var būt pietiekami elastīga savu līdzekļu izvēlē. Ja hibrīdkarš Ukrainā bija pārsteigums, tad Baltijā tas vairs nebūtu nekāds pārsteigums. "Es negribētu, lai būtu pretējs rezultāts - mēs tik ļoti gatavotos hibrīdkaram, ka klasiski konvencionālā kara draudi, piemēram, ienaidnieka kara helihopteru ielidošana mūsu teritorijā, pēkšņi kļūtu mums par pārsteigumu. Nevar aizmirst ne vienu, ne otru," uzsvēra Panteļejevs. Pēc viņa vārdiem, redzot militārās mācības, kas notiek ap Latvijas teritoriju, redzot ofensīvās uzbrukuma operācijas, kas tiek pilnveidotas šajās mācībās, ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija nav atteikusies vai aizmirsusi par konvencionālā kara līdzekļu izmantošanu.
Jautāts, kas būtu jādara, lai mazinātu hibrīdkara draudus, Panteļejevs atzina, šis nav vienkārši atbildams jautājums, jo pilnībā izstrādātas metodoloģijas, kā kurā gadījumā rīkoties, nav. "Daudz kas jau tiek darīts. Nesen Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs pabija Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē Luksemburgā, kurā tika apspriests ietvara dokuments hibrīdkara draudu novēršanai, kas satur darbības plānus vairākos virzienos - sākot no informatīvā kara un beidzot ar enerģētisko karu, kas būtu valstīm darāms, kāda varētu būt sadarbība."
"Tiek runāts arī par speciālas struktūras izveidi hibrīdkara draudu novēršanas koordinēšanai. Pretdarbība ir nepieciešama, un kaut kādi tās elementi jau ir. Viss sākas ar atpazīšanu. Ir ļoti svarīgi, piemēram, savlaicīgi atpazīt Latvijas valstij nelojālas nevalstiskās organizācijas, kā arī rīkot speciālos treniņus gadījumam, ja kādā teritorijā pēkšņi parādās "mazie, zaļie cilvēciņi", precizēt, kādai jābūt koordinācijai starp Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un pašvaldībām, kad izveidojas krīzes situācija kādā teritorijā. Ir bijušas pat speciālas mācības atsevišķās pilsētās, piemēram, Krāslavā, kurās tika pārbaudīta sadarbība starp militārajām un civilajām struktūrām. Jautājums par informatīvo karu ir ļoti sarežģīts. Aizsardzības ministrijai tajā nav galvenā loma. Lielākā problēma ir, kā demokrātijai aizstāvēt sevi, pašai nenododot savus pamatprincipus. Vai jāatbild ar cenzūru un aizliegumiem? - tas ir debašu vērts jautājums," piebilda amatpersona.