Ja pensijas vecumā iedzīvotāji saņemtu tikai pusi no šībrīža ienākumiem, lielākā daļa no viņiem (43%) atteiktos no izklaidēm un kultūras pasākumu apmeklējumiem. Savukārt trešdaļa (32%) taupītu uz pārtikas un ikdienas patēriņa preču rēķina, liecina SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti.
No izklaidēm un kultūras dzīves būtu gatavi atteikties respondenti, kuriem šobrīd ir no 40 līdz 60 gadiem. Savukārt taupīt uz pārtikas un ikdienas precēm plāno respondenti 30-60 gadu vecumā, un daudz retāk - jaunie cilvēki no 18 līdz 29 gadiem. Jaunieši kopumā ir optimistiskāki un negrasās ne no kā atteikties pensijas vecumā, jo ir pārliecināti, ka spēs sev nodrošināt cienīgas vecumdienās. Tāpat domā arī iedzīvotāji ar augstākiem (no 800 eiro mēnesī) ienākumiem - 41% no viņiem neplāno mainīt savu dzīvesveidu vecumdienās, jo savlaicīgi doma, kā nodrošināt sev pietiekamus līdzekļus pensijā.
Katrs piektais respondents varētu samazināt tēriņus, izvēloties citu, lētāku, dzīvesvietu - vairāk par to domā Pierīgā dzīvojošie respondenti. Savukārt rīdzinieki vecumā no 40 gadiem, lai taupītu līdzekļus, būtu gatavi atteikties no personiskā transporta.
SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska norāda: “Saskaņā ar SEB bankas veikta pētījuma Pensometrs rezultātiem, nepietiekošas zināšanas par pensijas veidošanu ir viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji pārvērtē iespējamo viņu nākotnes pensijas apmēru. Atbildot uz jautājumu, cik lielu pensiju viņi vēlētos saņemt, respondenti nosauc no 90% līdz 100% no pašreizējas algas. Realitātē pensiju 1. un 2.līmeni nodrošinās strādājošiem ne vairāk kā pusi no pašreizējas algas.
Liela daļa strādājošo apzinās, ka, neveicot papildu uzkrājumus, viņiem nebūs iespējas nodrošināt sev cienīgas vecumdienas. Pozitīvi, ka gada laikā to iedzīvotāju skaits, kuri krāj pensijai, pieauga par sešiem procentpunktiem - 2015.gadā jau katrs ceturtais veidoja uzkrājumus. Tikmēr regulāras iemaksas privātajos pensiju fondos veic tikai 14% iedzīvotāju, uzkrājot vidēji 49 eiro mēnesī."