Atklāj dzelzceļa devumu Latvijai

Sākas un līdz gada beigām turpināsies valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) sagatavotie pasākumi par godu 155 gadiem, kopš tagadējās Latvijas teritorijā atklāta pirmā dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils.

Dzelzceļš starp divām Krievijas impērijas pilsētām Rīgu un toreizējās Vitebskas guberņas lielāko pilsētu Dinaburgu tika atklāts 1861. gada 12. septembrī. Tobrīd nevienam prātā nevarēja ienākt, ka ticis radīts tas, kas izrādīsies par mugurkaulu 57 gadus vēlāk pasludinātajai Latvijas valstij. Nebūtu bijis iespējams 1918. gadā pasludināt un pēc tam vairākos kara gados nosargāt tagadējo Latgali Latvijas valsts teritorijā, ja līdz tam jau divas cilvēku paaudzes nebūtu uzturējušas tik intensīvus sakarus, kādi bez dzelzceļa nemaz nebūtu bijuši iespējami pāri divu Krievijas guberņu robežām. Kopš 1868. gada tādas pašas funkcijas Latvijas veidošanā pildīja Rīgas-Jelgavas dzelzceļš starp Vidzemes un Kurzemes guberņu galvenajām pilsētām. Par latviešu nacionālo atmodu sauktie notikumi nebūtu bijuši iespējami, ja dzelzceļš nedotu iespēju cilvēku masām pārvietoties tiem laikiem lielos attālumos gan šurpu turpu ikdienā, kad šādiem cilvēkiem nācās vienoties par savu dzimto apvidu dialektu pārveidošanu latviešu valodā, ja viņi izvēlējās nesazināties ne vācu un ne krievu valodā, gan uz tādiem sevišķiem, bet tomēr regulāriem pasākumiem kā dziesmu svētki. Tikpat nozīmīga latviešu nācijas izveidei bija dzelzceļa nodrošinātā preču, vispirms jau latviešu avīžu un citas literārās produkcijas, ātra un apjomīga izplatīšana. Līdz 19. gadsimta beigām dažāda platuma sliežu ceļi tagadējās Latvijas teritoriju jau noklāja tik blīvi, ka kļuva par vienu no priekšnoteikumiem saimnieciski sevi uzturēt spējīgas valsts izveidošanai. Pirmā pasaules kara gaita, protams, varēja pavērsties arī savādāk, kas dotu citas valstu robežas un nosaukumus tur, kur bija un ir Latvijas Republika. Uz laiku tās teritoriju pārņēma vairāki ar Pirmā pasaules kara rezultātiem neapmierināti revanšisti, kuri arī šejienes dzelzceļu centās pielāgot un attīstīt atbilstoši katrs savām vajadzībām. Šo pārvērtību atspoguļojums no dzelzceļa viedokļa ir viena no sadaļām LDz izveidotajā interneta adresē www.dzelzcelam155.lv.

Vakar Dzelzceļa muzejā notika dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas 155. gadadienai veltīto pasākumu sērijas atklāšana, kurā klātienē piedalījās Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis, LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis; viņa Rīgas kolēģis Nils Ušakovs bija atsūtījis apsveikumu.

Būtu grūti pārstāstīt visus LDz svētku piedāvājumus, kam iespējams sekot jau minētajā interneta adresē, bet divi no tiem jāpiemin noteikti.

Tuvākais sarīkojums ir Dzelzceļa transportlīdzekļu parāde, kas vilksies no 20. līdz 22. maijam no Rīgas līdz Daugavpilij.

Visapjomīgākā ir vakar iesāktā Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad. LDz ir nodrošinājis iespēju viedtālruņos instalēt bezmaksas aplikāciju Dzelzceļam 155, kas dod iespēju viedtālrunī ieraudzīt 155 senus attēlus ar dzelzceļa objektiem (sk. piemēru ar Centrālo dzelzceļa staciju) un saņemt vēl citu informāciju, lai varētu šo vietu atrast un nofotografēt rakursā, kas maksimāli tuvs autentiskajam attēlam. Aplikācija nodrošina, ka visi attēli nonāks LDz un tiks izvērtēti pēc to atbilstības autentiskajam attēlam. Balvas gaida tos, kuri līdz 30. septembrim savāks lielāku skaitu pēc izpildījuma atbilstošāku attēlu pāru toreiz un tagad vienā un tajā pašā vietā.

Jānis Lāčplēsis, Daugavpils domes priekšsēdētājs:

- Daugavpils cietokšņa labošanas darbi atsedza gan upes ostu, ar kuras palīdzību satiksme ar Rīgu tika nodrošināta pirms dzelzceļa līnijas, gan paliekas no Pēterburgas-Varšavas dzelzceļa līnijas būvēm, kam tāpat bija milzīga nozīme, lai Daugavpils taptu par to, kas tā tagad ir. Mēs esam rūpniecības pilsēta, kam dzelzceļa kravas ne vien tiek vestas cauri, bet arī saņemtas pārstrādā-šanai un jaunu kravu ražošanai.

Edvīns Bērziņš, valsts a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs:

- Latvijas dzelzceļa vēsture ir nesaraujami saistīta ar mūsu valsts vēsturi. Ir mainījušās gan varas, gan tehnoloģijas un cilvēku attieksme pret dzelzceļu. Taču nemainīga ir dzelzceļa lielā nozīme valsts dzīvē. Tāpēc mēs vēlamies to atzīmēt. Šīs nebūs nekādas jubilejas svinības. Gluži pretēji - mēs ļoti demokrātiskā veidā vēlamies cilvēkiem pastāstīt par plašo un interesanto dzelzceļa vēsturi.

Uldis Augulis, satiksmes ministrs:

- No vienas puses, sliede ir metāla gabals praktiskai lietošanai satiksmes nozarē. Taču, no citas puses, redzam, cik tas metāla gabals ir atnesis daudz iespēju valstij, cilvēkiem un attīstībai. Cik tas sevī iemiesojis cilvēku roku darbu, pūles un rūpes, lai kopumā šī vienkāršā metāla sliede kļūtu par veselu, tūkstošiem kilometru garu un jaudīgu dzīvu organismu, kas sniedz iespējas, darba vietas un izaicinājumus ik dienu.