Aptuveni 80 procentu Latvijas iedzīvotāju neiesaistās pensiju 3. līmenī, pat neskatoties uz to, ka valsts finansiāli atbalsta šo uzkrājumu veidošanu vecumdienām. Taču to nedara arī Latvijas gudrākie prāti – ministri, valsts sekretāri, Saeimas deputāti.
Tāpat Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadība, kurai vislabāk vajadzētu izprast Latvijas pensiju sistēmas nianses, nav iesaistījusies 3. pensiju līmenī. Tas raisa bažas, vai pašas amatpersonas maz uzticas Latvijas pensiju sistēmai, kuras vienu no sastāvdaļām, turklāt valsts atbalstītu, tās ignorē.
Latvijas pensiju sistēmai šogad aprit 20 gadu, un šo gadu laikā tā tikusi cildināta kā viena no progresīvākajām un atdarināšanas vērtām. Latvijas pensiju sistēmas 1. līmenī iesaistās visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Daļa sociālo iemaksu kopš 2001. gada tiek novirzītas pensiju 2. līmenim, kurā tā tiek ieguldīta kādā no ieguldījumu plāniem. Piedalīšanās 2. pensiju līmenī ir obligāta tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Kopš 1998. gada iedzīvotāji tiek aicināti parūpēties par cienīgām vecumdienām, veicot uzkrājumus privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenī. Lai stimulētu iedzīvotājus to darīt, valsts atmaksā daļu no iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksātās summas. Neskatoties uz to, uzkrājumus vecumdienām pensiju 3. līmenī veido vien 258 700 cilvēku. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati par šā gada 1. ceturksni, privātos papildu uzkrājumus veido tikai piektā daļa no pensiju 2. līmeņa dalībniekiem.
Ēnu ekonomika un mazas algas
Pēc SEB bankas rīcībā esošās informācijas, Latvijā uzkrājumus vecumdienām veic procentuāli daudz mazāk iedzīvotāju nekā citās ES valstīs. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis Neatkarīgajai pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji neizmanto iespēju ar valsts atbalstu veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, ir ēnu ekonomika, jo valsts atbalstu nodokļa atmaksas veidā var saņemt tikai par legāliem ienākumiem un no samaksātiem nodokļiem.
Arī mazo algu saņēmējiem, kuriem dažreiz pat nepietiek naudas ikdienas vajadzībām, atlicināt iemaksas pensiju 3. līmenim ir visai grūti. Turklāt 60% mājsaimniecību Latvijā dzīvo no rokas mutē, jo vajadzības gadījumā nespētu segt neparedzētus finansiālus izdevumus.
Arī amatpersonām trūkst naudas
Taču šie iemesli noteikti nevarētu attiekties uz valsts amatpersonām - ministriem, valsts sekretāriem, Saeimas deputātiem, kuru algas ir lielākas nekā vidēji valstī un par kuriem arī nodokļi tiek samaksāti pilnā apmērā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis savu neiesaistīšanos 3. pensiju līmenī skaidro ar pārliecību, ka 2. pensiju līmenis viņam nodrošinās pienācīgu pensiju.
Tāpat arī lielākā daļa ministru pret 3. pensiju līmeni izturas visai skeptiski, jo tajā ir iesaistījušies tikai trīs ministri - satiksmes ministrs Uldis Augulis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, liecina valsts amatpersonu iesniegtās deklarācijas.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzinās, ka nevar atlicināt iemaksas 3. pensiju līmenī, jo viņas prioritāte ir četri bērni, kuru vajadzībām tad arī tiek atvēlēti visi brīvie līdzekļi.
Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska padomniece Daiga Holma Neatkarīgajai uzsvēra, ka ministrs uzticas Latvijas pensiju sistēmai, viņš tikai vēl nav paguvis pievienoties 3. pensiju līmenim.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka Latvijā izveidota labi pārdomāta pensiju sistēma, kas nodrošina gan pirmo, gan otro līmeni, kā arī trešajā līmenī paredz plašas iespējas ar privāto pensiju fondu starpniecību uzkrāt un ieguldīt līdzekļus.
Tomēr viņš pats ir izvēlējies uzkrājošo veselības apdrošināšanu, nevis ieguldījumus privātajos pensiju fondos.
3. pensiju līmenī nav iesaistījusies arī neviena no VSAA augstākajām amatpersonām. VSAA preses sekretāre Iveta Daine Neatkarīgajai skaidroja, ka VSAA amatpersonu izvēli lielā mērā ir noteikuši vairāki apstākļi - vidējais VSAA nodarbināto vecums ir ap 50 gadu, arī darba algu līmenis nav ne tuvu maksimāli noteiktajiem obligāto iemaksu griestiem, lai kādu daļu no ienākumiem varētu atļauties ieguldīt pensiju 3. līmenī.
Neērta tēma
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris Neatkarīgajai skaidroja, ka ikvienam iedzīvotājam, tostarp valsts amatpersonām, ir iespēja izvēlēties, vai, kur un kādos finanšu instrumentos ieguldīt savus personiskos uzkrājumus. Tomēr uz Neatkarīgās repliku, ka šāda atbilde tomēr neievieš skaidrību, kāpēc ministrs neiesaistās 3. pensiju līmenī, viņš strikti noteica, ka citi komentāri par šo tēmu nebūs. Tāpat Neatkarīgajai neizdevās uzzināt iemeslu ekonomikas ministra Arvila Ašeradena, aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa, izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska, labklājības ministra Jāņa Reira, kultūras ministres Daces Melbārdes, veselības ministra Gunta Belēviča nevēlēšanai iesaistīties 3. pensiju līmenī.
Tāpat kā ministri, arī ministriju valsts sekretāri lielākoties neveic uzkrājumus privātajos pensiju fondos, un tikpat rezervēta attieksme pret 3. pensiju līmeni ir arī Saeimas deputātu vairākumam. Vislielākā uzticība pensiju 3. līmenim ir No sirds Latvijai un ZZS frakcijas deputātiem - ar privāto pensiju fondu starpniecību vecumdienām krāj attiecīgi 57% un 38% šo frakciju tautas kalpi. Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas deputātiem 3. pensiju līmenī nav iesaistījies neviens.