Latvija starptautiskajiem partneriem jau ir apliecinājusi gatavību pievienoties Stambulas konvencijai, uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Jansons skaidroja, ka šāda valsts apņemšanās pausta šī gada janvārī ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 24.sesijā, kurā vērtēja Latvijas uzņemtās cilvēktiesību saistības un paveikto tajās.
ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata (UPR) 2.ciklā Latvijai citas valstis sniedza ieteikumus cilvēktiesību jomas uzlabošanā. Cita starpā bija arī rekomendācijas ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb plašāk pazīstamu kā Stambulas konvenciju.
74 saņemtām rekomendācijām, tajā skaitā Stambulas konvencijas ratifikācijai, Latvija jau šī gada 28.janvārī UPR sesijā ir paudusi atbalstu, proti, ir devusi nepārprotamu signālu starptautiskajai sabiedrībai par apņemšanos šīs rekomendācijas ieviest. Šī apņemšanās ir fiksēta UPR darba grupas ziņojuma projektā par Latviju.
UPR darba grupas 5.februāra ziņojuma projektā par Latviju norādīts, ka Latvijas valsts interaktīvā dialoga laikā ir paudusi, ka tā apņemas pievienoties Stambulas konvencijai līdz 2018.gadam un konvencijas pievienošanās sagatavošanās procesā tā plāno pārskatīt normatīvo aktu ietvaru, lai tas pilnībā atbilstu Konvencijas nosacījumiem.
"Ir neizprotama šāda valdības reakcija - ANO stāstīt un apņemties vienu, bet šeit Latvijā uz vietas stāstīt ko citu," uzsvēra Jansons.
"Kurus valdība šobrīd māna? Protams, sabiedrībai var rasties jautājums, kāpēc starptautiskā dokumentā, kas stiprina sieviešu aizsardzību pret vardarbību, cita starpā parādās sociālais dzimums," piebilda Jansons.
Viņš vērsa uzmanību, ka valdības delegācijā, kas 2016.gada janvārī piedalījās UPR interaktīvajā dialogā un saņemto rekomendāciju sākotnējā pieņemšanā, bija arī Tieslietu, Labklājības, Ārlietu, Iekšlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu institūciju pārstāvji.
UPR darba grupas ziņojuma par Latviju galīgā redakcija būs zināma 2016.gada jūnijā Cilvēktiesību padomes 34.sesijā, bet līdz tam valdībai ir jādod skaidra atbilde vēl par 96 rekomendācijām, par kurām valdības pārstāvji nesniedza skaidru viedokli 2016.gada janvārī.