Padomju ordeņiem greznotu vecu vīru un sievu pie Uzvaras pieminekļa Rīgā vakar bija mazāk nekā citus gadus. Vairāk bija viņu aprūpētāju un slavinātāju. No prastas lauku zaļumballes Uzvaras dienas svinības pārtapušas labi organizētā zaļumballē, kur krievi priecājas, bet latvieši sastopami vien aiz tirdzniecības galdiem.
Nedz valdības, nedz arī Saeimas vadība šajā pasākumā oficiāli nepiedalās, un joprojām augstākā amatpersona, kas atļaujas 9. maijā publiski priecāties, ir Rīgas mērs Nils Ušakovs. Arī diplomātiskais korpuss pārstāvēts skopi. Rīta pusē uzrunas sanākušajiem atbrīvotājiem teica Kazahstānas, Baltkrievijas un Krievijas vēstnieki. Pēdējam publika uzgavilēja īpaši.
Kuslas provokācijas
Aleksandrs Vešņakovs uzrunu izpildīja teatralizētā manierē ar emocionāliem kāpinājumiem un aplausu pauzēm. Pateicās veterāniem par Latvijas un Eiropas izglābšanu no absolūtā ļaunuma. Bet zaļumballes vadītājs, vēstniekiem aizejot, vēl mikrofonā iebļāva publiku pacilājošas dzejas rindas: «Jūs atkarojāt brīvu valsti.» Latvieši, kā zināms, ar šādu traktējumu nekādi nav mierā, jo saskaņā ar skolā apgūto vēstures izpratni Latvijai nacisma sagrāve nesa okupācijas turpinājumu un jaunas ciešanas. Taču tādu latviešu, kas būtu gatavi par to debatēt, pasākumā nebija. Krievi svinēja, tikmēr latvieši viņus apkalpoja ēdināšanas teltīs, puķu tirdzniecības vietās un arī apsargāja no citiem latviešiem, ja nu kādi svinību traucētāji uzrastos.
Pāris tādi kusli mēģinājumi bija, taču autobusos atbraukušajai policijas specvienībai vismaz pa dienu nemaz nenācās rāpties laukā. Ar dažiem sīkiem incidentiem tika galā svinību organizatoru algotie apsargi vai Pašvaldības policija. Tā, piemēram, piecu latviešu kompānija bija uzvilkusi mugurā T kreklus ar pārsvītrotu Staļinu un kaut kādu uzrakstu maziem burtiņiem. Bet apsardze no svinību vietas viņus ātri vien padzina.
Putinisti ieradušies
Tikmēr krievi ar Putina bildi uz vēdera vai abreviatūru CCCP uz muguras un Georga bantēm pasākumā gluži labi iederējās. Un tāpat arī Krievijas karogs. Policija vakarpusē, kad jau bija sācies gājiens pa Pārdaugavas ielām, vēstīja, ka aizturēts viens vīrietis par atrašanos sabiedriskā vietā reibumā. Savukārt pieminekļa apkaimē tobrīd jau bija sapulcējušies aptuveni 5000 apmeklētāju. Jāatgādina, ka prakse nepieļaut pretēju viedokļu sadursmes tiek piekopta arī citos sabiedriski politiskos pasākumos, neatkarīgi no to satura. Galvenais, lai cilvēki no vārdu kaujām neaizrunājas līdz dūru vicināšanai. Protams, potenciālajiem kaušļiem šajā gadījumā nebūtu nekāda sakara ar Otro pasaules karu. Tie, kas paši karoja, šobrīd ir ļoti, ļoti veci, un viņiem vairs ne ar vienu neko nevajag dalīt. Daži patiešām bija vakar atnākuši pie Uzvaras pieminekļa. Sēdēja uz beņķīša, klausījās dziesmas, runas, skatījās dejas, ik pa brīdim saņēma kādu puķi no spriganām krievu meitenēm. Ja kāds pajautāja, pastāstīja par savu jaunību, par ievainojumiem un medaļām. Neatkarīgā pavaicāja Dmitrijam Bobrovam.
Sarkanarmietis un zeltene
Bija 1943. gads. Viņa pilsētai Orlai uzbruka vācieši, un 17 gadu vecumā viņu iesauca armijā. Vai gribējās? «Kurš tad mums prasīja.» Strādājis pie zenītlielgabaliem, karojis pie Maskavas. Kad karš beidzās, arī vēl nav laists mājās, vecajiem bija priekšroka, puikas vēl paturēja. Tikai 50. gadā ticis mājās, bet tur neviena tuvinieka. Tēvs bez vēsts pazudis. Māte mirusi. Vienīgais brālis bija aizsūtīts uz Latviju, tad nu devies pie viņa. Bet brālis pa to laiku jau bija samīlējies latviešu meitenē, apprecējās. Tā nu abi sarkanarmieši palikuši Latvijā pie vietējās zeltenes. Un līdzīgu stāstu te esot daudz.
Krievu svinības Pārdaugavā turpinājās līdz vēlai naktij. Dažiem veterāniem un tūkstošiem pārējo līksmotāju bija uzsaukts Krievijas grupas Nočnije Snaiperi koncerts. Pirms tam atkal parunājās Rīgas mērs Nils Ušakovs, bet divas dienas ilgusī svinēšana noslēdzās ar uguņošanu un grandiozu krievu tautas staigāšanu pa visu Rīgu. Staigāja arī pa Daugavpili un Liepāju. Latvijas valdības mēģinājums 9. maija uzvaras svinības aizēnot ar Eiropas dienas pasākumiem pagaidām nav īpaši veiksmīgs.