Atkārtoti lūdz aicināt lieciniekus
T.s. Lemberga prāvā tiesai pieteikts atkārtots aizstāvības lūgums par liecinieku aicināšanu uz tiesu. Pērnā gada nogalē pieteiktos lieciniekus, balstoties uz prokuroru argumentiem, tiesa noraidīja, jo prokurori uzskatīja, ka attiecīgo personu aicināšana uz tiesu nav pietiekami pamatota.
Atkārtotajā lūgumā advokāte Irina Kauke norādīja, ka tiesas lēmums piekrist aicināt tikai tos lieciniekus, pret kuru aicināšanu neiebilda prokurori, ir tiesas «kļūdains lēmums», kurš pamatots uz «prokuroru apzināti izteiktiem nepatiesiem apgalvojumiem».
Jāatgādina, ka no aizstāvības pieteiktajiem 113 lieciniekiem tiesa, atbalstot prokuroru viedokli, pauda gatavību aicināt uz liecināšanu tikai 13 personas, un tās pašas ar nosacījumu, ja advokāti tiesai sarūpēs precīzas šo personu «sasniedzamības adreses» un iesniegs pietiekamā apjomā ziņas, lai varētu pārliecināties par aicināmo personu identitāti.
Paši prokurori tā dēvētājā Lemberga prāvā ir pieteikuši 103 lieciniekus, un to pratināšana joprojām nav pabeigta.
Advokāte uzsvēra, ka prokuroru un tiesas prasība pamatot lūgumu par aizstāvības liecinieku aicināšanu nav likumā balstīta, jo «tas nav nekas cits kā mēģinājums piespiest aizstāvjus priekšlaicīgi atklāt aizstāvības pozīciju, lai nekādā gadījumā nepieļautu nepamatotas un nekonkrētas apsūdzības atspēkošanu».
I. Kauke tiesai arī paskaidroja, kādēļ aizstāvība nevēlas priekšlaikus atklāt aizstāvības pozīciju: «Pastāv bažas, ka šie liecinieki pirms nopratināšanas tiesā tiks aicināti uz prokuratūru it kā kāda izdalīta kriminālprocesa ietvaros un tiks mēģināts viņus sagatavot prokuroriem izdevīgā virzienā, ņemot vērā, ka šādi gadījumi ir bijuši.»
Advokāte atgādināja tiesai, ka 2014. gada 30. janvārī valsts apsūdzības uzturētāji pieteica lūgumu par papildu liecinieku aicināšanu uz tiesu, nepamatojot to aicināšanas nepieciešamību vai arī to darot ar vispārējām frāzēm. «Piemēram, Vladislavu Šafranski prokurori aicināja uz tiesu, jo viņš var liecināt par apsūdzētā Aivara Lemberga ietekmi Ventspils pilsētas domē un Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos. Prokuroru lūgumā nav norādīts nedz liecinieka amats, nedz laika periods, nedz kādi konkrēti tranzītbiznesa uzņēmumi, ko viņi tagad pārmet aizstāvjiem.»
Līdzīgi arī motivējot Saimona Bodija aicināšanu uz tiesu, prokurori, pēc I. Kaukes teiktā, norādīja, ka viņš varot liecināt par akciju sabiedrības Ventspils nafta sniegto atzinumu prokuratūrai, uzskatot, ka amatpersona var kaut ko liecināt citādi nekā tā to bija uzrakstījusi savā atzinumā.
Minot šos un citus piemērus, I. Kauke norādīja: «Aizstāvības lūgums par aizstāvības liecinieku aicināšanu tiesā, kas tika uzbūvēts identiski prokuroru lūgumam, tika noraidīts, jo aizstāvjiem, salīdzinot ar prokuroriem, bija noteikti stingrāki nosacījumi - plašāk norādīt liecinieku aicināšanas pamatu.»
Advokāte atgādināja, ka, salīdzinot prokuroru un aizstāvības pieteiktos lūgumus un tiesas reakciju uz tiem, redzams, ka «aizstāvjiem no tiesas puses netika nodrošināta garantēta tiesību līdzvērtīga īstenošana».
Viena no problēmām, kādēļ aizstāvībai jāaicina vairāki liecinieki, ir cietušā miljonāra Aināra Gulbja izvairīšanās no tiesas. Lai pierādītu apsūdzībā izmantoto A. Gulbja apgalvojumu nepatiesumu, aizstāvība, pēc advokātes teiktā, spiesta aicināt kompetentas personas liecināt par to vai citu apsūdzības apgalvojumu: «Gulbis izvairās no ierašanās tiesā, un aizstāvībai ir liegta iespēja uzdot viņam aizstāvībai nepieciešamus jautājumus, tamdēļ aizstāvībai ir nepieciešams aicināt aizstāvības lieciniekus, lai pierādītu, ka Gulbis šajā daļā tiesā sniedza nepatiesas liecības un apzināti aprunāja Aivaru Lembergu, jo bankas aktīvu samazināšanai ir pavisam citi iemesli - nedrošu kredītu izsniegšana ar A. Gulbi saistītām kompānijām un bankas akcionāriem un Latvijas Bankas normatīvu neievērošana, un Aivaram Lembergam ar to nebija nekāda sakara.»
Advokāte par katru pieteikto aizstāvības liecinieka aicināšanu tiesai lūdza pieņemt atsevišķu lēmumu, to motivējot. I. Kauke arī atgādināja - lai pierādītu, ka viņas klientam izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, tiesai ir jānodrošina likumā noteiktās tiesības izmantot procesuālās iespējas aicināt aizstāvības lieciniekus, jo «citu iespēju mums nav», uzsvēra I. Kauke.