Apgrozībā laista jubilejas monēta Hercogam Jēkabam 400
Latvijas Banka ir laidusi apgrozībā jubilejas sudraba piemiņas monētu «hercogam Jēkabam — 400», informē banka.
Monētas grafisko dizainu pēc hercogam Jēkabam veltītas piemiņas medaļas parauga veidojusi māksliniece Ilze Lībiete un ģipša modeli — tēlnieki Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis.
Monētas reversā redzamais Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis veidots pēc sudraba piemiņas medaļas parauga, kas, visticamāk, darināta 1642. gadā, hercogam Jēkabam kāpjot tronī.
Šī sudraba viena lata monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Tās maksimālā tirāža — 5 000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās — bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs — 23,10 lati.
Monētas reverss veidots pēc sudraba piemiņas medaļas parauga, kas, domājams, darināta 1642. gadā, hercogam Jēkabam kāpjot tronī. Pēc 2. pasaules kara Latvijā vairs nav neviena šīs medaļas eksemplāra, bet monētas īpašniekiem hercoga lepnais profils atgādinās par apdāvināto un spožo personību, kas Latviju jau pirms vairākiem gadsimtiem ieveda Eiropā.
Kuldīgā gatavojas hercoga Jēkaba 400 gadu jubilejai
Kuldīgā 28.oktobrī ar dažādiem pasākumiem atzīmēs hercoga Jēkaba 400 gadu jubileju, un patlaban notiek intensīva gatavošanās svinībām.
Pilsētā iecerēts veidot hercogam veltītu piemiņas objektu, kā arī Jēkaba vārdā ierosināts nosaukt kādu pilsētas ielu vai laukumu.
Līdzekļu ekonomijas dēļ vērienīgi pasākumi nav plānoti - dažādas aktivitātes iecerētas, pateicoties entuziastiem un pilsētas patriotiem. Hercoga Jēkaba jubilejā plānots svētku dievkalpojums, dažādas izstādes, koncerti, kā arī top pastaigu karte pa Jēkaba vietām Kuldīgas vecpilsētā.
Kuldīgas Tūrisma attīstības centrs saņēmis interesantus materiālus par hercogu Jēkabu no baltvāciešiem. «Līdz šim nezinājām, ka Tobago salā ir piemineklis «kurlandiešiem» un hercogam Jēkabam. Brigite Ungerna-Sternberga no Vācijas atsūtīja mums šā pieminekļa fotogrāfijas, kā arī materiālus par hercoga dzimtu,» pastāstīja Kuldīgas tūrisma attīstības centra vadītājs, ziņo portāls zz.lv
Hercogs Jēkabs dzimis 1610.gada 28.oktobrī Kuldīgā. Viņš izveidoja Kurzemi kā jaunu un ekonomiski ļoti attīstītu valsti - Kurzemes un Zemgales hercogisti. Jēkabs Kurzemē izveidoja spēcīgu kuģubūvi, metālrūpniecību, kokrūpniecību, tekstilrūpniecību, ķīmijas rūpniecību un mehānisko rūpniecību. Lielākās kuģu būvētavas bija Kuldīgā un Ventspilī, un tajās uzbūvēti vairāk nekā 200 dažādu tipu buru kuģi.
Hercogs Jēkabs (1610-1681) ir spilgtākais Kurzemes un Zemgales hercogistē (1561-1795) līdz 1737. gadam valdījušās Ketleru dinastijas pārstāvis. Viņš mantoja troni 1642. gadā pēc tēvoča hercoga Frīdriha nāves, kaut gan faktiski hercogisti pārvaldīja jau kopš 1639. gada.
Jēkabs bija Anglijas karaļa Džeimsa I krustdēls. Viņš uzauga galvenokārt Hoencollernu galmā Berlīnē, studēja Leipcigā un Rostokā, apceļoja Eiropu, iegūstot plašu redzesloku, kas vēlāk ļāva būtiski modernizēt savu valsti. Kurzemē tika radītas 70 manufaktūras, kas darbojās dažādās nozarēs - no čuguna liešanas līdz gobelēnu aušanai -, uzbūvēti vairāk nekā 135 kuģi, attīstīta pilsētu amatniecība, celtas baznīcas un skolas, bet tirdzniecības flote, lielākā Baltijas jūrā, izvadāja hercogistes ražojumus uz daudzām pasaules valstīm. Kurzemes kuģus pirka Francija un Anglija. Viņa nodibinātās kolonijas - Tobāgo sala Karību jūrā un Gambijas upes grīva Āfrikā - ne tikai kalpoja Kurzemes starptautiskajai atpazīšanai, bet arī radīja iespēju veiksmīgam koloniālpreču tranzītam. Hercogs mīlēja mākslu un kultūru, tomēr neizputināja valsti, ceļot jaunas, greznas pilis pēc Rietumeiropas valdnieku parauga.
Hercogs Jēkabs 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Luīzi Šarloti, un veiksmīga bija arī viņa ar deviņiem bērniem svētītās ģimenes dzīve. Tomēr to, tāpat kā hercogisti, skāra Latvijai raksturīgais vēsturiskais liktenis, ko noteica atrašanās lielvaru vidū: 1658. gadā Polijas-Zviedrijas kara laikā viņu ar ģimeni sagūstīja un divus gadus ieslodzījumā turēja zviedri. Hercoga valdīšanas otrais periods bija galvenokārt saistīts ar izpostītās saimniecības atjaunošanu.
Hercogs Jēkabs kļuvis par gluži vai mitoloģisku personību, kas iemieso "gudrā un labā valdnieka" tēlu. Taču viņš turpina dzīvot ne tikai kā vēstures leģenda - Ketleru asinis rit vairāku pašreizējo Eiropas karaļnamu pārstāvju dzīslās.