Nākamā gada 28. februārī Nacionālo bruņoto spēku komandierim Raimondam Graubem aprit 60 gadu, kas ir militārajā dienestā maksimālais pieļaujamais vecums augstākajiem virsniekiem. Pēcteča meklēšana būs ierasti konfidenciāls pasākums, un, visticamāk, tā jau ir sākusies.
Pirmais publiskais atgādinājums par bruņotajos spēkos gaidāmo vadības maiņu izskanēja 4. maijā - Latvijas neatkarības cīņu stratēģa ģenerāļa Pētera Radziņa rakstu krājuma atvēršanas pasākumā. Lēmums ļoti atbildīgs, jo, kāds būs komandieris, tāda būs viņa armija, un laiki pašlaik nemierīgi.
Saskaņā ar likumu Nacionālo bruņoto spēku komandieri amatā apstiprina uz četriem gadiem. Taču termiņu skaitu ierobežo vienīgi militārajā dienestā maksimālais pieļaujamais vecums. Pirmo termiņu Raimonds Graube armiju vadīja no 1999. līdz 2003. gada beigām. Amatā viņš atgriezās 2010. gadā un pēc tam turpināja pildīt komandiera pienākumus arī trešo termiņu, kas pašlaik ir pusē. Nav gan teikts, ka tieši dzimšanas dienā viņam obligāti nāksies mest darbu pie malas un doties baudīt pensijas labumus. Tā notiks vien gadījumā, ja politiķi līdz tam laikam būs izraudzījuši un iecēluši amatā viņa pēcteci. Militārā dienesta likums nepieļauj situāciju, ka armija varētu palikt bez vadības. Ja pēcteča tajā brīdī vēl nebūs, ģenerālleitnants Graube turpinās pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām 2018. gadā.
Taču, kā Neatkarīgajai atzīst cits šajā amatā pabijušais - pulkvedis Juris Dalbiņš -, visticamākais, komandiera štābs un Aizsardzības ministrija jau domā par šo lietu, tikai dara to bez lieka trokšņa. «Militāristi nerunā skaļi, viņi rīkojas.» Piemērotu kandidātu soliņš armijā neesot briesmīgi garš, taču arī importēt nākamo komandieri uz Latviju nenāksies. «Mēs 25 gadus esam pie tā strādājuši, un pašlaik jau ir izauguši ģenerāļi, kas 1992. gadā bija pirmie kadeti,» spriež J. Dalbiņš.
Komandiera izraudzīšanās kārtība ir šāda: vispirms kandidātus apspriež Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadībā, tad piedāvā Valsts prezidentam, un prezidents tālāk jau sniedz oficiālu priekšlikumu Saeimai. Ministra Raimonda Bergmaņa padomniece Līga Krapāne Neatkarīgajai gan teic, ka pašlaik šis jautājums neesot aktuālajā dienaskārtībā. Laika vēl gana. Un arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis saka: «Nepārsteigsimies!» Politiskā līmenī par to sākot domāt izpildvara, taču jebkurā gadījumā NBS nākamā komandiera izraudzīšanās nebūšot publisks pasākums ar plašu sabiedrisko apspriešanu un debatēm. Tāds tas nekad nav bijis, jo armijas vadītājs nav politiska persona. Bet arī bažām, ka lēmums tiks atstāts uz pēdējo brīdi, neesot pamata. Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins skaidro, ka «viss tiek darīts savlaicīgi un plānveidā». Vilcināšanās un situācija, ka armija paliek bez komandiera vai uz laiku nākas iecelt vietas izpildītāju, netiks pieļauta.