Valsts ekonomiskās drošības intereses var nelabvēlīgi ietekmēt apstāklis, ka starp Latvijas ostu sadarbības partneriem ir uzņēmumi, kuru īpašnieki ir pietuvināti Krievijas politiskajai elitei. Tas rada risku, ka gadījumā, ja Krievijas elite pieņems lēmumu pārvirzīt kravas uz citām ostām, tai lojālie uzņēmēji, visticamāk, sekos šai norādei, prognozē Drošības policija (DP).
Neraugoties uz saspīlējumu politiskajās attiecībās un publiskiem paziņojumiem par kravu novirzīšanu uz Krievijas ostām, pārskata periodā būtiskas svārstības Latvijas ostās pārkrauto kravu kopējā apjomā netika konstatētas. Turklāt pagājušajā gadā Krievijas uzņēmēji turpināja investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas ostas kravu pārvadāšanai, teikts DP 2015.gada pārskata publiskajā daļā.
Vienlaikus DP pārskatā min, ka pagājušajā gadā izmaiņas skāra VAS "Latvijas Dzelzceļš" un Krievijas dzelzceļa uzņēmuma vadību, kas 2015.gada otrajā pusē Latvijas tranzīta nozares dalībnieku vidū izraisīja neskaidrību par turpmākajiem Krievijas izcelsmes kravu apjomiem, radot bažas par kravu pārvadājumu apjomu kritumu 2016.gadā. Latvijas ostu pārkrauto kravu apjoms šā gada pirmajos mēnešos šīs aizdomas apstiprina. LETA jau vēstīja, ka pērn uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis tika aizturēts aizdomās par korupciju, tāpēc amatu viņam nācās pamest.
DP norāda, ka par plāniem pārorientēt kravas uz Krievijas ostām dažādas Krievijas amatpersonas ir izteikušās arī iepriekš, taču galvenais šķērslis šīs ieceres realizācijai līdz šim ir bijis nepietiekamā dzelzceļa infrastruktūras attīstība Krievijā. Šā iemesla dēļ joprojām svarīga loma ekonomisko drošības risku mazināšanā ir kravu izcelsmes valstu diversifikācijai, taču pagājušā gadā šajā jomā būtisks progress netika sasniegts.
DP arī norāda, ka pārskata periodā sagatavotie un šogad apstiprinātie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus liberalizāciju no 2017.gada 3.aprīļa, mazinās atkarību no viena piegādātāja, tādējādi stiprinot Latvijas enerģētisko drošību. Vienlaikus DP atzīmē, ka šis mērķis tiks pilnībā sasniegts tikai tad, ja tirgus liberalizācija notiks pēc būtības, nevis formāli.
Pagājušajā gadā Latvijas ostās kopumā pārkrauto kravu apjoms būtiski nemainījās, taču joprojām nozīmīgu lomu kravu apgrozījumā saglabāja Krievijas izcelsmes kravas. Ņemot vērā Krievijas amatpersonu vairākkārtīgi deklarēto mērķi pārvirzīt kravas uz Krievijas ostām, nepietiekamais progress Latvijas ostu kravu diversifikācijā var ilgtermiņā nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiskās drošības intereses.