Mediķu, skolotāju, kultūras darbinieku un citas arodbiedrības gaidīs valdības atbildi uz jautājumiem, kuri pietiekami skaļi izskanēja svētdien notikušajā tautas sapulcē Par cienīgu darbu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā Rīgā, Doma laukumā. Viena no galvenajām prasībām – nekavējoties palielināt veselības nozares finansējumu – ir visgrūtāk izpildāmā, kurai ar Darba svētkos izteiktu ultimātu, visticamāk, nepietiks.
Vairāki tūkstoši cilvēku svētdien Doma laukumā pulcējās, lai atbalstītu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sapulci, kuras sākotnējie iniciatori bija Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kas, ieraugot valdības rīcības plānu, kurā vairs nebija apņemšanās palielināt veselības nozares finansējumu, saprata: jārīko protesta akcijas. Emociju arodbiedrību sapulcē bija daudz, tāpat kā plakātu, kas vēstīja ne tikai par mediķu situāciju. Mediķiem bija pievienojušies izglītības un kultūras darbinieki, transporta nozares darbinieki, kā arī īpaši pamanāmi bija arodbiedrības Laba biedri ar sarkanām cepurēm un plakātiem. «Mūsu līdz šim izvirzītās prasības nav sadzirdētas, tāpēc jāturpina par to runāt,» sapulcē teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Viņaprāt, pašlaik ir apdraudēta valsts drošība - rindas uz medicīnas pakalpojumiem, zemas algas policistiem, skolotājiem, mediķiem - tas neveido drošības izjūtu Latvijā.
Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atgādināja, ka 1. maijs nav tikai Darba svētki, tā ir Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. «Cilvēki, kas toreiz sanāca, darīja visu iespējamo, lai Latvija būtu brīva un lai mēs te varētu stāvēt. Es nedomāju, ka viņi redzēja Latviju kā labi apsargātu kapsētu ar teicamiem grāmatvedības rādītājiem,» šādus skarbus izteicienus bija izvēlējies mediķu arodbiedrības priekšstāvis, «jāpārtrauc Latvijas noasiņošana un steidzami jārīkojas, lai vairāk neviens cilvēks nemirtu Latvijā tāpēc, ka laikus nesaņem medicīnisku palīdzību, un lai neviens nestāvētu rindā pēc akūti nepieciešamas veselības aprūpes tā, kā kara laikā stāvēja rindā pēc maizes.» Aicinājumus reformēt veselības aprūpi, lai no tā iegūtu privātā joma, V. Keris nosauca par «labi paēdušu aprindu vēlmi gūt vēl». Tā tiek ignorēts Pasaules Veselības organizācijas pētījums, kas apliecina Latvijas veselības aprūpes sistēmā ieguldīto līdzekļu izlietojuma efektivitāti, un tiek ignorēti gan starptautiski atzītu auditoru, gan Valsts kontroles ziņojumi par nepamatoti zemiem pakalpojumu apmaksas tarifiem veselības aprūpē.