KNAB rosina ar likumu aizliegt slēpto reklāmu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēlas ar likumu definēt, kas ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, un noteikt tās aizliegumu.

Šādi priekšlikumi likumdošanā saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju un politisko partiju finansēšanas kārtību ir sagatavoti un nosūtīti izvērtēšanai Valsts prezidentam un atbildīgajām Saeimas komisijām.

Kā informēja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, KNAB ir konstatējis vairākas nepilnības tiesiskajā regulējumā saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju un politisko partiju finansēšanas kārtību, tāpēc nosūtīta vēstule Valsts prezidentam un atbildīgajām Saeimas komisijām, kurā KNAB norāda uz nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

KNAB uzskata, ka līdz nākamā Saeimas priekšvēlēšanu perioda sākumam - 2010.gada 5.jūnijam - ir jāpilnveido normatīvie akti, lai tiktu novērstas vairākas nepilnības.

Kā liecina partiju vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās iekļautā informācija, 20%-38% no kopējiem priekšvēlēšanu tēriņiem vairākām politiskajām partijām veidoja izdevumi, kas atbilstoši likuma prasībām nav ierobežoti ar konkrētu priekšvēlēšanu izdevumu limitu. KNAB uzskata, ka šāds likuma regulējums nenodrošina galveno tā mērķi, proti, neierobežo atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai.

Politiskās partijas un to apvienības var neierobežoti tērēt finanšu līdzekļus reklāmas materiālu sagatavošanai, vēlēšanu kampaņas plānošanai un organizēšanai, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām, telpu nomai vēlēšanu kampaņas vajadzībām, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu izdevumu publicēšanai. Tādēļ KNAB ierosina priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus attiecināt arī uz minētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu veidiem.

Patlaban spēkā esošais tiesiskais regulējums nosaka, ka KNAB ir tiesības apturēt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju gadījumā, ja tiek konstatēti priekšvēlēšanu aģitācijas limita pārkāpumi. Tomēr KNAB uzskata, ka jautājumi, kas, iespējams, var ietekmēt vēlēšanu demokrātisku norisi un Satversmē garantētās tiesības tikt ievēlētam vienlīdzīgās vēlēšanās, ir jāizskata nevis tiešās pārvaldes iestādei, kuras pārraudzību nodrošina politiskas amatpersonas, bet neatkarīgas tiesu varas institūcijai. Aizliegums veikt aģitāciju pirms vēlēšanām ir saistīts ar būtisku politiskās partijas tiesību ierobežošanu priekšvēlēšanu laikā. Tādēļ, lai neradītu šaubas par lēmuma objektivitāti un taisnīgumu, KNAB ierosinātā lieta par aģitācijas apturēšanu būtu paātrinātā procesā jāizskata tiesā.

Tāpat patlaban spēkā esošais regulējums joprojām nerisina problemātisko jautājumu par slēpto politisko aģitāciju jeb reklāmu - gadījumiem, kad par kādu politisko partiju vai deputātu kandidātu tiek aģitēts, nenorādot, ka tā ir politiskā aģitācija. KNAB ierosina izdarīt grozījumus, definējot, kas ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, un nosakot tās aizliegumu.

Normatīvajos aktos patlaban nav paredzēta atbildība raidorganizācijām un preses izdevumiem par likumā noteikto pienākumu neizpildi, tādējādi pieļaujot iespēju izcenojumu maiņai dažādos priekšvēlēšanu aģitācijas perioda posmos. Tāpat likumā ietvertais pienākums izcenojumus publiskot nekavējoties pēc to saņemšanas var radīt negodīgas konkurences iespējas starp raidorganizācijām un preses izdevumiem. Tāpēc KNAB aicina noteikt, ka visa plašsaziņas līdzekļu iesniegtā informācija par priekšvēlēšanu reklāmas izcenojumiem tiek publiskota internetā vienlaikus.

Veicot priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli, konstatēts, ka vairāki komerciālo raidorganizāciju īpašnieki vai to darbinieki, kas pieteikti par deputātu kandidātiem, priekšvēlēšanu periodā vadīja raidījumus, gatavoja intervijas un veica citas darbības, kurās bija saskatāmas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. Līdz ar to, iespējams, šādā veidā tiek apieti politisko partiju un to apvienību finansēšanas ierobežojumi. KNAB uzskata, ka apsverams jautājums par to, ka arī uz komerciālo raidorganizāciju darbinieku rīcību priekšvēlēšanu periodā būtu attiecināmi ierobežojumi līdzīgi, kā tas patlaban ir noteikts sabiedrisko raidorganizāciju darbiniekiem.

KNAB vērš uzmanību arī uz to, ka ir konstatēti gadījumi, kad valsts vai pašvaldību resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu partiju vai atsevišķu deputātu kandidātu priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumus. Lai ierobežotu administratīvo resursu izmantošanu politiķu popularizēšanai priekšvēlēšanu periodā, KNAB uzskata, ka būtu izvērtējams jautājums par ierobežojumu noteikšanu pašvaldību finansēto preses izdevumu un cita veida iespiedtehnikā sagatavoto izdevumu izdošanai priekšvēlēšanu periodā, piemēram, nosakot, ka pašvaldību finansētajiem izdevumiem priekšvēlēšanu periodā ir aizliegts izvietot intervijas ar deputātu kandidātiem, pārskatus vai cita veida informatīvos materiālus par deputātu kandidātiem, politiskajām partijām un to apvienībām, kuras iesniegušas deputātu kandidātu sarakstus attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Vēl viens priekšlikums paredz noteikt, ka 30 dienas pirms vēlēšanām ir aizliegts izdot preses izdevumus, kas tiek finansēti no pašvaldību resursiem.

Svarīgākais