Audzētavās trūkst pieprasītāko šķirņu

Dārzkopjiem un stādu audzētājiem pavasaris ir karstākais darba laiks, un šogad tas ir īpaši ražīgs – brīvdienās stādu dārzos pircējiem nereti nākas gaidīt pat rindās, un atsevišķu šķirņu ābeles, plūmes, ķirši un korintes jau ir izpirktas.

Pēc Latvijas Stādu audzētāju biedrības aplēsēm, Latvijā ir aptuveni 200 stādu audzētavu, no kurām aktīvi tirgū darbojas aptuveni 50 līdz 60 audzētavu. «Katra no stādaudzētavām ir unikāla, un gandrīz visas ir ģimenes uzņēmumi,» Neatkarīgajai atklāj Zaļenieku kokaudzētavas vadītājs Ilmārs Parfenovičs.

Ar un bez palīgiem

Zaļenieku kokaudzētava ir arī viena no pieredzes bagātākajam audzētavām Latvijā un šogad svin 20. dzimšanas dienu. «Sākām no nulles. Drīzāk pat ar mīnusiem, jo ēku nopirkām ar parādiem. Taču ne brīdi neesam nožēlojuši paveikto. Tiesa, šo gadu laikā nekādā bagātībā arī neesam iedzīvojušies. Vienīgā mana bagātība ir stādi un cilvēki, kas šeit strādā,» teic I. Parfenovičs. Šī kokaudzētava dod darbu 30 cilvēkiem. Bez pašas audzētavas Zaļenieku pagasta Aptiekās jau četrus gadus darbojas arī Stādu centrs Rīgā, Ulmaņa gatvē. Tirdzniecības vieta Rīgā ļāvusi palielināt gan apgrozījumu, gan darba vietu skaitu. Šobrīd Zaļenieku kokaudzētavā aug aptuveni 2000 dažādu kokaugu sugu un šķirņu. Audzētava izceļas ar potētiem lapu koku, krūmu, skujeņu stādiem un dižstādiem, ik gadu sortimentu palielinot ar 20 līdz 30 jaunām šķirnēm.

Arī stādaudzētavā Liepas bez algota darbaspēka neiztikt. Stādaudzētavas vadītāja Zaiga Apse stāsta, ka audzētava var izmantot atbalsta programmu sezonas strādniekiem, jo saimniecībai pieder arī augļu dārzs. Bet viņa uzskata, ka šāds atbalsts būtu vajadzīgs arī stādaudzētavām, jo arī tām vasaras sezonā ir vajadzīgas palīdzīgas rokas.

Savukārt kokaudzētava Bīlasti, kurā ar dekoratīvajiem kokiem un krūmiem ir apstādīti 16 hektāru, iztiek tikai ar trim pāriem darbaroku – paša vadītāja Māra Deičmaņa un vēl divu strādnieku. Šajā audzētavā gadā tiek apsakņoti 80 000 stādu. Vienā hektārā aug aptuveni 14–16 tūkstoši stādu. Apstaigājot tūju, kadiķu, egļu, paciprešu stādījumus, šķiet neticami, ka tas ir iespējams. «Ar ravēšanu nenodarbojamies. Rindstarpas ik nedēļu frēzējam, ķīmiju vispār neizmantojam,» Neatkarīgajai atklāj M. Deičmanis. Gluži kā apstiprinot viņa vārdus, pa kadiķu aleju aizļepato zaķis. Diez vai tas te ganītos, ja nezāles būtu indētas.

Cieņā pārbaudītas vērtības

M. Deičmaņa teikto apstiprina arī Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš, skaidrojot, ka Latvijā bez ēdamo augu, dzīvžogu materiāla un ziemciešu stādiem ļoti pieprasīti ir dižstādi, tas ir, tādi, kas jau uzreiz labi izskatās apstādījumos. «Tādu Latvijā trūkst. Tāpat arī vasaras puķu stādu un pat augļu koku stādu, lai gan Latvijā ir vairākas ļoti spēcīgas audzētavas,» saka A. Vītoliņš. Pēc viņa vērtējuma, tas liecina par potenciālo iespēju stādu audzētājiem vēl attīstīties.

Liepas nodarbojas tieši ar augļu koku un ogulāju stādu audzēšanu. Stādaudzētavas sortimentā ābeļu, plūmju, ķiršu, aprikožu, persiku, ogulāju, rožu, zemeņu stādi. Pēc Zaigas Apses teiktā, lielākoties tiek pirktas pārbaudītas vērtības, tas ir, zināmas šķirnes. Taču neliela daļa dārzkopju vienmēr ir gatavi izmēģināt jaunas šķirnes. Arvien populārāki kļūst ģimeņu kociņi, tas ir, augļu koki, kuru vainagos ir iepotētas dažādas šķirnes. Lai tiktu pie sava ģimenes kociņa, vēlamās šķirnes gan ir jāpasūta jau rudenī, lai paspētu kociņus sapotēt un potējums – pieaugt.

Stādu tūrisms

Latvijas Stādu audzētāju biedrība nozares attīstību saredz kooperācijā, lai varētu ieiet globālos tirgos. «Stādu audzētāju Latvijā ir daudz, un tas, protams, rada konkurenci. Taču mums vajadzētu iemācīties sadarboties, jo tas ļautu mums ieiet citos tirgos, piemēram, Skandināvijā. Latvijā jau ir izveidojies stādu tūrisms,» pārliecināti teic arī I. Parfenovičs. Par to, ka Skandināvijas valstu dārzkopji un apzaļumotāji ir ieinteresēti Latvijā audzētajos stādos, liecina stādu pircēji no Somijas un Igaunijas, kas regulāri iegriežas Latvijas stādaudzētavās. Un ne tikai Vidzemē, bet arī Zemgalē esošajā Zaļenieku kokaudzētavā, stādaudzētavā Liepas, Dimzas un kokaudzētavā Bīlasti. Iemesls tam ir racionāls – Latvijā stādu cenas ir aptuveni piecas reizes zemākas nekā Somijā un piemērots sortiments. Pēc Z. Apses teiktā, Skandināvijas valstīs augs tikai atsevišķas Lietuvā audzētas augļu koku vai ogulāju šķirnes, bet Polijas stādi skarbajām ziemeļvalstīm nav piemēroti. Līdz ar to Latvijai ir iespēja izveidoties par stipru Ziemeļeiropas stādu centru.

Lētā importa vilinājums

Arī Latvijas iedzīvotāji līdzīgi kā somi meklē iespējas stādus iegādāties pēc iespējas lētāk. Ja līdzās piena pakām un maizes klaipiņiem lielveikalā par salīdzinoši nelielu cenu tiek tirgoti ogulāji vai rožu stādi, reti kurš dārzkopis var palikt vienaldzīgs. Taču Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils brīdina, ka aiz lētās cenas var slēpties virkne problēmu, piemēram, nepiemērotu šķirņu vai slimību veidā. «Joprojām daudzi dārzkopības entuziasti uzķeras uz tā tirgotāja āķa, kurš piedāvā iegādāties lētākus stādus. Bieži vien mūsu apstākļiem nepiemērotus augus tirgotāji pieved ļoti tuvu gala patērētājam, piemēram, lielpilsētā vai novadu centros. Tādēļ, šādā vietā iegādājoties augļu kokus, joprojām aicinu pārliecināties, ka augu pase ir uz katra kociņa, turklāt nevis papīra, bet gan no īpaša plastikāta,» uzsver M. Narvils.

Zaiga Apse stāsta, ka auga pase ir obligāta visiem augļu kociņiem un atsevišķiem ogulājiem. Stādu pases ir kā garantija, ka augs nācis no pārbaudītas stādaudzētavas. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ik gadu vairākas reizes pārbauda stādaudzētavu, un tikai tad, ja viss ir kartība, dod atļauju augu pasu izsniegšanai. 2015. gadā VAAD veicis 218 pārbaužu: 106 personas pārbaudītas tirgos un gadatirgos, 59 pārbaudes veiktas 21 dārzkopības centrā un veikalos.

«Pērn konstatējām, ka divās vietās dārzkopības centros izplatīti augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas saimniekaugi – ābeles, bumbieres, pirakantas – no Nīderlandes bez atbilstošām augu pasēm, nebija norādes par to, vai saimniekaugi iegūti bakteriālās iedegas aizsargzonā. Vienā tirdzniecības vietā 60 ābeļu un bumbieru stādus izņēma no apgrozījuma un iznīcināja. Otrā tirdzniecības vietā pirakantas augiem konstatēja bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) pazīmes,» atklāj VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Otra problēma, ar ko mēdz saskarties importa augu pircēji, ir to šķirņu nepiemērotība Latvijas apstākļiem. M. Narvils stāsta, ka Latvijā augiem ir ievērojami īsāks veģetācijas periods, starpība, piemēram, ar Poliju var būt pat mēnesis. «Latvijas ziemas var būt neprognozējami bargas, ar daudziem atkušņiem, kas ievestajiem augiem neļaus pārziemot. Svarīgi atcerēties! Salcietība nav tas pats, kas ziemcietība! Salcietību augs var pārciest jebkur, arī savā ierastajā dzimtenē. Ziemcietība ir vesels apstākļu kopums, kurš augam jāpārvar, lai tas veiksmīgi pārziemotu un pārciestu mūsu klimatiskos apstākļus,» skaidro M. Narvils.

A. Vītoliņš arī zināja gadījumus, kad ievesto augu pārdevēji mēdz mānīties ar izcelsmes valsti, piemēram, Rumānijā audzētus augus pārdod kā Polijas stādus. Rezultātā iegādātais augs Latvijas klimatiskajos apstākļos aiziet bojā pirmajā vai otrajā ziemā.

Ieteikumi stādu izvēlē

• Drošāk iegādāties Latvijā audzētus stādus, jo tie ir piemērotāki mūsu klimatiskajiem apstākļiem.

• Importa augus no vietējiem iespējams atšķirt pēc etiķetēm svešvalodā, krāsaina apdrukāta podiņa (Latvijas stādaudzētavas tādus neizmanto), liela auga atrašanās mazā podiņā (transporta izmaksu ekonomija).

• Izvēloties stādu, jānovērtē tā vizuālais izskats – nepieļaujama ir nobrāzta miza, iežuvuši sānzari vai vecumam neatbilstošs auga garums.

• Krūmogulāju stādiem jābūt bez citu šķirņu piejaukumiem, veselīgiem – bez slimību, kaitēkļu un mehāniskiem bojājumiem. Šie stādi var būt viengadīgi un divgadīgi, ar labi attīstītu sakņu sistēmu. Noteikti jāraugās, lai būtu arī jaunie dzinumi. Savukārt krūmmelleņu stādi drīkst būt divgadīgi un trīsgadīgi, bet noteikti – konteineros.

• Kailsakņu stādi ir lētāki nekā konteineru stādi. Kā kailsakņus iespējams iegādāties itin visus augus, sākot ar ziemcietēm, līdz pat liela auguma kokiem, krūmiem, dižstādiem, augļu kokiem un ogulājiem.

• Kailsakņus droši var izvēlēties pavasarī līdz brīdim, kad sāk mosties un piebriest augļu koku pumpuri, vai rudenī.

• Iegādāties kailsakņus, kas vesti no citām valstīm, ir riskanti – to ilgstoša uzglabāšana un transportēšana ir pārlieku sarežģīta.

• Pircējiem pēc kailsakņu stādiem jādodas, apbruņojoties ar mitras kūdras maisu vai maisiem, kuros tūlīt ievietot nopirkto stādu saknes, lai tās neapkalstu.

• Lai izvairītos no slimu un Latvijas klimatam nepiemērotu stādu iegādes, jāraugās, vai augiem ir augu pase.

Avots: LLKC