Ikreiz, kad Latvijā notiek lielāka uguns vai kāda cita nelaime, kā nesenā – Salaspilī, glābējiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, bet drīz pēc tam par viņiem atkal aizmirst. Neatkarīgā izpētīja, kāds tad šobrīd ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājums ar tehniku, infrastruktūru un cilvēkresursiem.
Kaut kā jau viņi galā tiek, taču Ministru kabineta noteiktās normas paši naudas dalītāji nekad nav ievērojuši. Savelkot kopā visu teorijā nepieciešamo mantību, iznāk šāda aina: Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām paredz, ka glābēju rīcībā jābūt 1833 dažādām tehnikas vienībām. Savukārt realitātē ir tikai 731.
Vēlamais un esošais
Starpība starp nepieciešamo un esošo ir vienkārši grandioza. Protams, var diskutēt, vai glābējiem tiešām tik lielā skaitā nepieciešami kvadricikli, sniega motocikli un visurgājēji. Iztika līdz šim un gan jau iztiks arī turpmāk. Taču iztrūkumu veido arī tāda tehnika, bez kuras uguns dzēšana, cilvēku, dzīvnieku un mantas glābšana vienkārši nav iedomājama. Trūkst 80 autocisternu, 9 autokāpņu, 46 pretdūmu dienesta automobiļu, 19 mašīnu ar gaisa putu dzēšanas iekārtām. Trūkst arī ķīmisko avāriju automobiļu, ūdenslīdēju automobiļu utt. Pilns tehnikas saraksts sastāv no 21 pozīcijas.
Iemesls, kādēļ tā visa nav, protams, ir naudas trūkums. Vajag skolotājiem, vajag ārstiem, vajag armijai – visiem vajag. Un ugunsdzēsības tehnika ir ļoti dārga. Viena autocisterna maksā ap 300 000 eiro, autokāpnes 700 000, pacēlājs aptuveni miljonu eiro.
Tomēr tā gluži nav, ka par VUGD vajadzībām ir pilnīgi aizmirsts. Līdz 2018. gada nogalei dienests iepirks 77 jaunus specializētos transportlīdzekļus – autokāpnes, autocisternas, glābšanas un ķīmijas automobiļus. Marta beigās saņemtas šogad pirmās trīs mašīnas. Tomēr vērienīgais iepirkums tikai daļēji atrisina iztrūkumu, jo šobrīd 34% autotehnikas ir vecāka par 25 gadiem – ražota PSRS vai savulaik saņemta kā tehniskā palīdzība no Vācijas un Zviedrijas. Daudz jāremontē, rezerves daļas sagādāt problemātiski, jāremontē pašu spēkiem. Līdz ar iepirkumu notiks arī esošās tehnikas pārdale pa struktūrvienībām. Tie, kas dabūs pavisam jaunas mašīnas, varēs atdot mazāk nolietotās tiem, kuru tehnika pavisam sagrabējusi. Tomēr tādam varenam ilgi plānotam iepirkumam ir arī sava vājā puse. Mašīnas gan būs jaunas, taču modelis – vecais.
Jāceļ jauni depo
VUGD Tehniskā dienesta pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Politika Neatkarīgajai skaidro, ka pašlaik notiekošā iepirkuma specifikācija sacerēta 2014. gadā, savukārt pēdējās šai specifikācijai atbilstošas mašīnas tiks iepirktas 2018. gada beigās. Tātad ar četru gadu nobīdi, bet tehnoloģijas ugunsdzēsības nozarē attīstās ļoti strauji. Tāpēc ideāli būtu, ja tehnikas iepirkums tiktu plānots reizi gadā – 30 mašīnas, nevis lielāks skaits vairākus gadus uz priekšu. Šobrīd jaunajām politikas iniciatīvām valdībā iesniegts pieprasījums pēc 10 miljoniem eiro nākamajiem trim gadiem. VUGD gaida atbildi.
Līdztekus nepietiekamam tehniskajam nodrošinājumam vēl viena liela problēma glābējiem ir infrastruktūra, proti, depo – telpas darbam, atpūtai, mašīnām, remontiem. Par šo sadaļu Neatkarīgajai vairāk pastāstīja Nodrošinājuma stratēģijas nodaļas priekšnieks Normunds Zariņš. Pašlaik Latvijā ir 92 ugunsdzēsēju depo, vajadzīgi vēl 15. Pat Rīgā un Pierīgā ir vietas, uz kurieni glābējiem jābrauc pārāk ilgi: Pļavnieki, Mežciems, Mārupe, Garkalne. Pašlaik nepieciešamā depo izvietojuma karte tiek aktualizēta, un drīzumā to iesniegs Iekšlietu ministrijai. Lai domā, ko darīt.
Esošajām ēkām nepieciešami lieli remonti, un ne tāpēc vien, ka gribas, lai smukāk. Nepietiek darba vietu, garāžu, vārti par mazu. Lielākā daļa depo būvēti padomju laikos vai vēl agrāk, un pēdējie domāti drīzāk zirgu pajūgu, nevis milzīgu autocisternu apkalpošanai. Ugunsdzēsības tehnika ar katru modeli kļūst lielāka.
Vissvarīgākais resurss
Pēdējos gados no nulles Latvijā uzbūvēti divi ugunsdzēsības depo – Cēsīs un Valkā. Jaunnedēļ būvniecība tiek sākta Apes postenī. Vēl šogad plānota Smiltenes, Ērgļu un Skrundas depo pārbūve. Savukārt Rīgas reģiona pārvaldi gaida pārvākšanās uz Jaunpils ielu Pārdaugavā, kur taps pilnīgi jauns depo. Darāmā infrastruktūras sakārtošanā vēl ļoti daudz.
Trešais dienesta darbā izšķiroši svarīgs resurss ir darbinieki. Nekāda tehnika nepalīdzēs, ja nebūs cilvēku, kas gatavi doties liesmās. Un te VUGD nākas konkurēt ar citām drošības struktūrām – drosmīgi cilvēki nepieciešami arī robežsargiem un bruņotajiem spēkiem. Grūti gan nākas. Neatkarīgās sarunas biedri atzīst: «Ar armiju mēs nevaram konkurēt, viņiem gan algas, gan sociālās garantijas labākas.» Preses dienests ziņo, ka VUGD kopējais amata vietu skaits ir 3137, šobrīd nokomplektētas 2942 vietas. Vakanču skaits 195. Personāla mainība pagājušajā gadā bija 8,18%, bet šā gada martā 0,48%.