IZM iecerētā pedagogu algu reforma apdraudot pierobežas skolas
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētā pedagogu algu reforma, kas paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju, rada nopietni draudus daudzu pierobežas skolu pastāvēšanai, tādējādi apdraudot valsts drošību, aģentūrai LETA atzina Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele.
"Iecerētā pedagogu algu reforma nopietni apdraud skolas, kur mācās mazāk par 50 skolēniem, kā arī interešu izglītības iestāžu pastāvēšanu, jo jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas rezultātā šajās skolās pietrūks pedagogu likmju mācību plāna realizācijas nodrošināšanai. Skola ar 50 skolēniem ir normāla lauku skola, kādu no valsts drošības viedokļa stratēģiski svarīgajā pierobežā, kurai jābūt apdzīvotai, nav mazums, un pieļaut to mehānisku slēgšanu nedrīkst," skaidroja Gendele.
Attīstības padomes priekšsēdētāja ir pārliecināta, ka valsts pierobežas teritorijā esošajām skolām bērnu skaita uz vienu skolotāju proporcija būtu samazināma, jo ne visas pašvaldības ir spējīgas rast desmitiem tūkstošu eiro ik gadu, lai piemaksātu iztrūkstošās pedagogu likmes.
Nopietni šī reforma apdraud arī bērnu un jauniešu interešu centru pastāvēšanu, jo līdz ar izmaiņu ieviešanu likmju skaits tajos var samazināties pat uz pusi. Šo iestāžu slēgšana nav pieļaujama, jo bērnu vispusīgai un harmoniskai attīstībai ir jābūt neformālās izglītības iespējām, kontaktējoties ar vienaudžiem ārpus skolas.
Trauksmes signāls paredzētā reforma ir arī klases audzināšanas stundām, ko plānots iekļaut kopējās burtnīcu labošanai un gatavošanās stundām paredzētajās deviņās stundās. Klases audzināšanai, pēc Gandeles domām, tomēr būtu jāparedz vismaz dažas, bet atsevišķas kontaktstundas. Trauksmes signāls paredzētā reforma ir arī vakara vidusskolām.
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja uzskata, ka arī algu pielikums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem ir jānodrošina valstij.
Jau vēstīts, ka IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredzēs jaunu skolēnu un skolotāju skaita proporciju ieviešanu. Šajā mācību gadā pašvaldības un valsts skolās strādā 28 367 pedagogi, savukārt šajās izglītības iestādēs mācās 207 686 skolēni. Ja skolēnu skaits kopš 2009./2010.mācību gada samazinājies no 237 434 cilvēkiem, tad kopš šī paša laika pedagogu skaits pat palielinājies. Patlaban valstī vidējā skolēnu un skolotāju proporcija ir 9,26:1.
Jaunajā modelī tiktu nodrošināta proporcija, kur vienam pedagogam vidēji ir 11,86 skolēni.
Republikas pilsētās skolēnu un skolotāju proporcijai būtu jābūt 16,5:1, savukārt novadiem, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru, - 14:1. Novada pilsētās šī proporcija būtu nedaudz mazāka - uz vienu pedagogu tiktu attiecināti vidēji 12,5 skolēni. Novados IZM šo proporciju iecerējusi diversificēt saistībā ar iedzīvotāju blīvumu šajā novadā. Novadā, kura administratīvajā teritorijā skolēnu skaits vispārizglītojošās dienas skolās ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru, šī proporcija būtu 9,5:1, savukārt pārējos novados un pilsētu novados - 11,5:1.
Šadurskis uzsvēra, ka šīs skolēnu un skolotāju proporcijas varētu būt viens no strīdu iemesliem jaunā reformu modeļa apspriedē.