Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 27.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Zemes pārvaldības likumā, kurā būtu paredzētas tiesības pašvaldībām noteikt aizliegumu cilvēkiem atrasties uz ūdenstilpju ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta viņu dzīvība un veselība.
“Iepriekš iniciatīvu pašvaldībām paredzēt tiesības aizliegt personām atrasties uz ledus noteiktās vietās bijām atbalstījuši pašvaldību likumā ar nosacījumu, ka vēl nepieciešams papildus vērtēt, vai piemērotāk tomēr nebūtu grozīt Zemes pārvaldības likumu. Šodien šādu piedāvājumu izskatījām un lēmām virzīt tālāk,” informē valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Grozījumi paredz dot pašvaldībai tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošās iekšzemes publiskās ūdenstilpes ledus un tās administratīvajai teritorijai pieguļošās jūras piekrastes ūdenstilpes ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība.
Paredzēts, ka, izvērtējot iespējamo personas un dzīvības apdraudējumu, ņem vērā cilvēku pulcēšanās intensitāti, laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes un iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta.
Patlaban jau dažas pašvaldības pēc savas iniciatīvas ar saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko kārtību ir noteikušas aizliegumu atrasties uz ledus, piemēram, Rīgā un Jūrmalā, teikts likumprojekta anotācijā.
Izmaiņas rosinājusi Iekšlietu ministrija, ņemot vērā katru ziemas sezonu aktuālo jautājumu par zemledus makšķernieku atrašanos uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami. Šie cilvēki apdraud ne tikai savu veselību un dzīvību, bet ar savu rīcību sabiedrībai demonstrē, ka uz ledus, iespējams, ir droši. Būtiski arī, ka šo pārgalvīgo cilvēku glābšanai valsts tērē ievērojamus finanšu līdzekļus, situāciju deputātiem iepriekš raksturoja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, uzsverot, ka primārais esot cilvēku informēšana par iespējamo bīstamību, nevis sodīšana.
Plānots, ka par pašvaldības noteiktā aizlieguma neievērošanu personu varēs saukt pie administratīvās atbildības, un konceptuālu atbalstu šādām izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau paudusi Saeimas Juridiskā komisija. Tāpat plānots paplašināt pašvaldību administratīvās komisijas kompetenci, nosakot tām tiesības izskatīt attiecīgās administratīvo pārkāpumu lietas.
Valsts pārvaldes komisija grozījumus Zemes pārvaldības likumā lūgs iekļaut Saeimas 5.maija sēdes darba kārtībā un izskatīt tos arī pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informē S.Dolgopolovs.