Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) cer, ka vasarā gaidāmajā NATO Varšavas samitā tiks pieņemts lēmums par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas pārtapšanu aizsardzības misijā. Tas nozīmē, ka NATO patruļlidmašīnas varēs efektīvāk reaģēt, ja ārvalsts militārie lidaparāti būs pārkāpuši Baltijas valstu gaisa telpu.
Vaicāts, kādas ir viņa lielākās cerības no gaidāmā samita, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atbildēja, ka "visa NATO situācija" kopš 2014.gada ir mainījusies, turklāt ik katrā NATO dalībvalstu ministru tikšanās reizēs var dzirdēt, ka ir jārealizē tās apņemšanās, kas pieņemtas iepriekšējā NATO samitā Velsā, un tagad ir jāsper nākamais solis.
"Mēs vēlamies lielāku sabiedroto klātesamību. Mēs arī tieksimies uz to, lai šī gaisa patrulēšana tiktu pārvērsta par aizsardzības patrulēšanu - tātad viņiem (lidaparātiem) būtu iespēja citādā veidā reaģēt. Šobrīd gaisa patrulēšana notiek bez iespējas iesaistīties aizsardzībā," uzsvēra ministrs.
Ministrs apstiprinoši atbildēja, ka tādā gadījumā NATO lidmašīnas būtu aprīkotas ar raķetēm.
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka NATO patruļlidmašīnas piloti jau šobrīd drīkst pielietot ieročus, ja ārvalsts lidaparāts kaut kādā veidā apdraud patruļlidmašīnu. Ja NATO līderi nolems, ka patruļlidmašīnas varēs iesaistīties aizsardzībā, tad ārvalsts militārajam lidaparātam, pārkāpjot Baltijas valstu gaisa telpu, būs tiesības pielietot ieročus.
Pērn augusta sākumā NATO paziņoja, ka alianse septembrī samazinās Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidmašīnu skaitu par pusi - no 16 līdz astoņām, tomēr tas joprojām ir divreiz vairāk nekā pirms krīzes Ukrainā.