Vējonis aicina izvērtēt Krimināllikuma grozījumu praktisko piemērošanu

Saeimai pēc kāda laika vajadzētu izvērtēt pieņemtos grozījumus Krimināllikumā hibrīddraudu novēršanai, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar šādu aicinājumu arī vēršoties pie parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK).

Vējonis trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) medijiem atzina, ka ir gandarīts, ka Saeima ir ņēmusi vērā viņa izteiktās bažas par grozījumiem likumā. Tomēr viņš pauda bažas par likuma normu praktisku piemērošanu.

Tāpēc viņš ir nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā norādījis, ka Saeimai pēc kāda laika vajadzētu atgriezties pie šīm Krimināllikuma normām un jāizvērtē to praktiskā piemērošana. "Un, ja veidojas problēmas ar normu piemērošanu, tad attiecīgi būs jāpilnveido Krimināllikums," teica Vējonis.

Viņš arī minēja, ka Saeimā nekad nav tik daudz diskutēts par likumu grozījumiem, kā tas bijis saistībā ar Krimināllikumu.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents ir izsludinājis pretrunīgi vērtētos Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir hibrīddraudu novēršana.

Pēc kritikas saņemšanas par dažādiem likumprojekta aspektiem vairākas no normām to izskatīšanas laikā ir precizētas. Norma par valsts noslēpuma iegūšanu, kas radīja bažas par tās iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem un tā dēvētajiem trauksmes cēlājiem, pagaidām tika izslēgta no likumprojekta. Tā dēvētās žurnālistu normas izskatīšana tika atlikta.

Krimināllikumā noteiks, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Par šādu nodarījumu rosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Tikmēr pagaidām izslēgtā "žurnālistu norma" paredzēja kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā. Par attiecīgo nodarījumu bija rosināts paredzēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.