Lai novērtētu uzņēmēju apmierinātību ar tieslietu sistēmas kvalitāti Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) 2016. gada sākumā veica pētījumu, kas balstās uz vairāk kā 500 uzņēmumu vadītāju aptauju. Atbilstoši šī pētījuma rezultātiem, uzņēmēji Latvijas tieslietu sistēmas kvalitāti vērtē kā viduvēju, bet tiesu spriedumu kvalitāti uzņēmēji vērtē nedaudz augstāk nekā kopējo tieslietu sistēmas kvalitāti.
Diemžēl, vērtējot Latvijas tieslietu sistēmas kvalitāti, negatīvo vērtējumu ir proporcionāli būtiski vairāk kā pozitīvo. Pētījuma autors SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka norāda, ka: “Pētījuma dati skaidri norāda uz to, ka no uzņēmēju redzes viedokļa skatoties, ir liels potenciāls Latvijas tieslietu sistēmas kvalitātes attīstībai, kā arī komunikācijas uzlabošanai ar uzņēmējiem - skaidrojot Latvijas tieslietu sistēmas attīstības progresu.”
No aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem piektā daļa atzina, ka vismaz reizi ir iesaistījušies tiesvedībā un aptuveni 60% šo pieredzi vērtē kā pozitīvu, bet 40% kā negatīvu. Kā norāda Dr. A.Sauka: “Svarīgi uzsvērt, ka uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi vērtējums attiecībā uz tieslietu sistēmas kvalitāti Latvijā ir zemāks nekā tiem, kuriem tiesvedības pieredzes nav. Savukārt tiesu spriedumu kvalitāti Latvijas uzņēmēji vērtē nedaudz augstāk nekā kopējo tieslietu sistēmas kvalitāti. Tomēr nevienā no gadījumiem uzņēmēju vērtējums skalā no 1 līdz 5 nesasniedz rādītāju 3.”
Vērtējot tiesas spriedumu kvalitāti, būtiski augstāks vērtējums ir uzņēmējiem ar pozitīvu tiesvedības pieredzi, salīdzinājumā ar uzņēmējiem, kuriem pieredze ir bijusi pamatā negatīva. “Protams, ar lielu varbūtību var secināt, ka salīdzinoši liela ietekme pozitīvam vai negatīvam tiesas spriedumu vērtējumam ir emocionālajam faktoram, jo vērtējums attiecībā uz tiesu spriedumu kvalitāti nereti ir atkarīgs no tā vai tiesvedībā ir “zaudēts” vai “uzvarēts”, bet ne vienmēr būs tieši saistīs ar “reālo” spriedumu kvalitāti,” pētījuma rezultātus skaidro Dr. A. Sauka.
Vērtējot tieslietu sistēmas kvalitāti Latvija, uzņēmēji visvairāk ir neapmierināti ar civillietu garajiem izskatīšanas termiņiem. Kopumā uzņēmumu vadītāji šo komponenti vērtē tikai ar 1.99 no iespējamajiem 5 punktiem. Interesanti, ka šim vērtējumam nav būtiskas atšķirības no tā, vai uzņēmējiem ir vai nav bijusi tiesvedības pieredze.
No tiem aptaujātajiem, kas uzskata, ka izskatīšanas termiņi ir pārāk gari, nedaudz vairāk kā 30% respondentu min, ka “tiesa strādā pārāk lēni” un aptuveni tikpat liels procents aptaujāto atzīst, ka “kāda no pusēm vai to pārstāvji novilcina lietas izskatīšanu”. Ņemot vērā šo novērtējumu, var secināt, ka šis nav tikai tiesu efektivitātes un kapacitātes, bet arī paša procesa regulējuma jautājums.
Tie uzņēmēji, kuriem ir bijusi tiesvedības pieredze, salīdzinoši augstu vērtētiesu sniegtos pakalpojumus, proti, kancelejas darbu, personāla attieksmi un tiesas sēžu zāles aprīkojumuuzņēmēji novērtē ar 3.51no 5punktiem.
Uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi tika uzdots arī jautājums, vai kā lietas dalībniekiviņi personīgi ir saskārušies ar kādu no korupcijas pazīmēm tiesā lietas izskatīšanas gaitā. Aptuveni 16% no aptaujātajiematbildēja apstiprinoši. Pētījuma autors uzskata, ka šādi rezultāti aktualizējautājumu, vai vēl vairāk nebūtu jāstiprina kontroles un uzraudzības mehānismus tiesās, tādējādi nodrošinot lielāku tiesvedības procesu caurspīdīgumu.
Pētījumā arī atklājās, ka uzņēmēji uzziņai par tiesu darbību primāri visvairāk izmanto masu medijus. Vērtējumu par tiesu darbību, protams, ietekmē arī uzņēmēju personiskā pieredze, darījuma partneru un paziņu viedoklis, kam seko ar tiesu darbu saistīto institūciju mājaslapas.
“Uzņēmēju sniegtās atbildes skaidri parāda, ka būtu jāturpina skaidrot ar tiesu procesu kvalitāti saistītus jautājumus, jāstrādā pie tieslietu sistēmas kvalitātes pilnveidošanas un tiesu efektivitātes, izvērtējot esošā personāla produktivitāti nolēmumu sagatavošanā un ar to saistīto procesu administrēšanā,” secina pētījuma autors Dr. A.Sauka.
