Lai gan sociālie partneri šodien Ministru kabineta sēdē norādīja uz mērķtiecības trūkumu apspriestajā valdības rīcības plānā, būtisku iebildumu par dokumentu viņiem nebija, tāpēc plāna apstiprināšanai nekādi šķēršļi netika likti.
Diskusiju laikā sociālie partneri vairāk izteica ieteikumus un dažādus redakcionālos uzlabojumus. Plašāka uzmanība tika pievērsta divām nozarēm - veselības aprūpei un izglītībai, par kurām izskanēja arī nedaudz kritikas un atgādinājumi saistībā ar problēmu ilggadējo raksturu un nepieciešamību beidzot tās atrisināt.
Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) būtisku iebildumu par valdības rīcības plānu nebija. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone valdības sēdē izteica atzinību, ka pirmo reizi vēsturē tapis konceptuāls un reāls valdības rīcības plāns.
Viņa lūdza precizēt atsevišķus plāna punktus ar redakcionāliem papildinājumiem, ko valdība solīja ņemt vērā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns diskusiju laikā pauda kritiku par valdības rīcības plānu, norādot, ka tajā ir manāmi trūkumi mērķtiecībā un interpretācijā par nākotnes nodomiem. Viņš atgādināja, ka situācija veselības aprūpes nozarē ir izveidojusies tāda vairāku gadu laikā, tomēr bez papildus līdzekļu meklēšanas situāciju uzlabot nevarēs. "Par skaitļiem mēs varam diskutēt, kas ir reāls un kas nē, bet, ja nemeklējam papildu iespējas, nediskutējam par tām, tad daudz nekas nav iespējams," pauda Baldzēns.
Arī par reformām izglītībā Baldzēns uzsvēra, ka ir būtiski saprast, kādas izmaiņas ir sagaidāmas, un organizācija neuzsver, ka atalgojuma ziņā visam jānotiek vienādi un vienlaicīgi.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga atgādināja, ka jau gadiem ilgi netiek pildīts normatīvajā regulējumā noteiktais, piemēram, saistībā ar augstāko izglītību, kur paredzēts nodrošināt finanšu pieaugumu, sasniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat arī neesot redzams, ko valdība plāno darīt ar Zinātniskās darbības likumu.
Lai gan Vanaga piekrita, ka Valdības rīcības plānam nevar likt vienlīdzības zīmi ar valsts budžetu, tomēr esot vēlams dokumentā iekļaut konkrētas apņemšanās, lai beidzot ievērotu normatīvos aktus un risinātu problēmas, kas vairāku gadu garumā nav risinātas.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka vienā sēdē nav iespējams apstiprināt rīcības plānu un reizē arī trīsgadu budžetu. Uzklausījis sociālo partneru ieteikumus un kritiku, viņš solīja, ka kopā tiks strādāts pie jautājumu atrisināšanas.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets šodien akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai.
Valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās un rīcības jomā definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.
Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultātiem uz 1.janvāri un 1.jūliju, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.