Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā tikai 11% respondentu atklāj, ka dodas uz darbu ar velosipēdu, lai ietaupītu līdzekļus par sabiedriskā transporta biļetēm un personīgās automašīnas uzturēšanu un ātrāk nokļūtu savā galamērķī. Tajā pašā laikā 15% izmanto velosipēdu tikai tad, ja laikapstākļi tam ir labvēlīgi. Pavisam kopā aptaujā piedalījās 465 respondenti.
Aktuālas problēmas akcentē 6% respondentu, kuri secinājuši, ka nav drošas vietas, kur novietot velosipēdu, bet 19% atzīst, ka braukšanai ar velosipēdu ir nepiemērota ceļu kvalitāte un veloceliņu infrastruktūra. Šo iemeslu dēļ aptaujātie uz darbu dodas ar sabiedrisko vai privāto transportu. Savukārt 47% respondentu atklāj, ka viņiem nav velosipēda.
"It īpaši Rīgā ir aktuāla gaisa piesārņojuma tēma, tādēļ prieks dzirdēt, ka vismaz 11% aptaujāto regulāri uz darbu dodas ar velosipēdu. Tomēr ir saprotami arī respondentu argumenti, kādēļ viņi nepārvietojās ar velosipēdu - veloceliņu infrastruktūrai Rīgā vēl ir jāattīstās, tāpat arī jāveido daudz vairāk drošu velosipēdu novietņu. Salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, mums vēl ir, kur augt šajā jomā," aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. "Rīga ir piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas veloceliņu infrastruktūrā. Pašlaik ir attīstītas velojoslas Lāčplēša, Dzirnavu un Elizabetes ielā, arī Krišjāņa Barona ielā tiek atjaunots segums."
No šī gada 1.janvāra stājušies spēkā arī jauni noteikumi, kas ievērojami uzlabo velosipēdistu pārvietošanos ielās. Tagad tiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī šķērsot gan regulējamas, gan neregulējamas gājēju pārejas, nenokāpjot no velosipēda. Tiesa, pirms brauktuves šķērsošanu velosipēdistiem ir savlaicīgi jāsamazina ātrums, bet nepieciešamības gadījumā jāaptur braucamais, lai pārliecinātos par drošību.
Tomēr ne tikai Latvijā norisinās aktīvas diskusijas par velojoslu infrastruktūru. Arī Briselē, Beļģijas galvaspilsētā, pašlaik tiek veidotas jaunas velojoslas, kā arī notiek aktīvs darbs, lai novērstu šķēršļus velobraucējiem. Interesanti, ka citās Eiropas valstīs velosipēds ir primārā transporta izvēle, lai dotos uz darbu. Piemēram, Holande un Dānija velo infrastruktūru mērķtiecīgi attīsta jau vairāk nekā 40 gadus. Arī Latvijā pieaugošo velobraucēju skaita dēļ turpinās strauja velo infrastruktūras attīstība.