Šodien, 25.aprīlī uzsākta vēsturiskās Vaivaru pieturas punkta ēkas pārvešana un uzstādīšana dzelzceļa nodalījuma joslā, Vaivaros, Skautu ielas malā, blakus atjaunotajai gājēju pārejai.
Uz jauno vietu, kas atrodas pārsimts metrus no ēkas līdzšinējās atrašanās vietas, pārvests un uz jaunajiem pamatiem uzlikts ēkas karkass, kas atjaunots, izpuvušās koka detaļas aizstājot ar jaunām. Turpmākā pusotra mēneša laikā ēkai tiks ielikta grīda, logi, kā arī uzlikts skārda jumts, kāds šai ēkai bijis vēsturiski.
Saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) apstiprināto projektu, ēka, kas padomju laikā piedzīvoja pārbūvi, šobrīd tiek atjaunota tās sākotnējā, vēsturiskajā izskatā.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja restauratore Līga Līce norāda, ka uzņēmums “LVS Building”, kurš veic ēkas atjaunošanas darbus, strādā ļoti rūpīgi: “Meistari ir maksimāli saglabājuši vecās detaļas – dēļus, apšuvuma karnīzes. Maksimāli saglabāti arī vecie nojumes statņi un jumta kopnes. Protams, atsevišķas lietas – koka logu rāmji un durvis – izgatavoti no jauna, jo vecie bija iztrupējuši un vairs nebija izmantojami, taču ēka ir korekti atjaunota un varēs kalpot ilgi.”
Biļešu kases funkciju ēka vairs nepildīs un drīzumā tai konkursa kārtībā tiks meklēts nomnieks, kas vēlētos ēku apsaimniekot.
Jau ziņots, ka dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektā tika konstatēts, ka veco ēku, diemžēl, funkcionāli vairs nav iespējams izmantot dzelzceļa pieturas punkta vajadzībām - tā atradās zemāk un jaunbūvējamai platformai tieši pa vidu, ko nepieļauj dzelzceļa tehniskie standarti. Turklāt, nelielajā vēsturiskajā ēkā nebija iespējams ietilpināt to funkcionalitāti, kas nepieciešama dzelzceļa kustības nodrošināšanai (dzelzceļa sakaru un signalizācijas sistēmas), kā arī vēl sanitāro mezglu.
Patlaban Vaivaru pieturas punktā atrodas ar koka dēlīšiem apšūtu dzelzceļa inženiertehnisko būvju grupa, kurās izvietots dzelzceļa sakaru mezgls un tualete, kā arī biļešu kase. Savukārt vēsturisko ēku, saskaņojot ar VKPAI, tika nolemts saglabāt kā kultūrvēsturisku arhitektūras pieminekli, atjaunojot laika zoba bojātās koka detaļas un pārvietojot to uz piemērotu laukumu LDz teritorijā turpat netālu Vaivaros. Pirms ēkas demontāžas tika pieaicināts VKPAI inspektors, kuram tika atrādīts ēkas konstrukciju stāvoklis un kopā ar viņu tika pieņemts lēmums par to, kuras detaļas ir saglabājamas un kuras ir aizvietojamas.
Līdzšinējie ēkas pamati bija nolietojušies un nav atjaunojami, bet ēkas apakšējais vainags bija pilnībā satrupējis. Jaunie pamati nodrošinās ēkas stabilitāti un tiem izveidota jauna, normatīviem atbilstoša pamatu hidroizolācija, kas pasargās ēku no mitruma tās apakšējā daļā. Šādi ēkas nesošās konstrukcijas tiek pasargātas no tālākas bojāšanās.
Pasažieru infrastruktūras modernizācijas ietvaros Latvijas dzelzceļš 16 Jūrmalas un Jelgavas virzienu stacijās un pieturas punktos izbūvēja paaugstinātās platformas, sakārtoja komunikāciju sistēmas, ierīkoja LED apgaismojumu, ūdens apgādes un novadīšanas sistēmas, platformas aprīkoja ar nojumēm un soliņiem, kur to pieļauj dzelzceļa tehniskie ekspluatācijas noteikumi, uzstādīja informatīvās plāksnes ar staciju nosaukumiem un norādēm, izbūvēja drošības „labirintus”, margas, izveidoja uzbrauktuves pasažieriem ar īpašām vajadzībām. Staciju teritorijās sakārtoti laukumi, gājēju celiņi, pārejas, bet staciju ēkām veikti nelieli atjaunošanas vai pārbūves darbi, vizuāli sakārtojot ēku fasādes, kā arī visās stacijās izbūvējot mūsdienu prasībām atbilstošus sanitāros mezglus.
Infrastruktūras modernizācija nodrošinās ērtāku piekļuvi stacijas ēkām, kā arī atvieglos iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena gan pasažieriem ar īpašām vajadzībām, gan vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un citiem sabiedriskā transporta pasažieriem. Visās stacijās uzstādīta videonovērošana un ierīkota moderna pasažieru apziņošanas sistēma.
Projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība „RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE”. Pasažieru apziņošanas sistēmu un videonovērošanu ierīkoja SIA „Komerccentrs Dati grupa” Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija pilnā apmērā tiek finansēta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem.