Jaunajā algu modelī zemākā pedagoga alga būs 680 eiro

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Jaunais pedagogu algu modelis, kuru iecerēts ieviest jau no 1.septembra, paredz, ka mazākais pedagoga atalgojums būs 680 eiro līdzšinējo 420 eiro vietā.

IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.

Papildus 2016.gada budžetā paredzētajiem 304,094 miljoniem eiro valsts pedagogu algām piešķirs vēl deviņus miljonus eiro. Nākamajos gados paredzēts piešķirt 27 miljonus eiro ik gadu, tomēr oficiāla vienošanās par šo līdzekļu piešķiršanu turpmākajiem gadiem pagaidām gan vēl nav panākta. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) solīja, ka minētā summa nākamajiem gadiem tiks panākta, jo situācija, kad septembrī pedagogu algas pieaug, bet jau janvārī samazinās, nav pieļaujama.

IZM finansējumu pedagogu algām piešķirs pašvaldībām, kuras, izslēdzot naudas pārdali starp skolām, saņemto finansējumu piešķirs izglītības iestādēm (skolu direktoriem), vienlaicīgi lemjot par savu skolu iespējamu reorganizāciju vai modernizēšanu. Skolas direktors piešķirto finansējumu sadalīs pedagogiem atbilstoši iepriekš noteiktajām likmēm.

Izmaiņu rezultātā paredzēts, ka palielināsies skolu direktoru atbildība un iespējas. Skolas direktors saņems papildu 13% tā dēvētajam motivācijas fondam, no kura veikt piemaksas pedagogiem par papildu pienākumu izpildi un izcilību.

Modelis paredz, ka piešķiramais finansējums tiks aprēķināts, saskaitot pedagoga algu (680 eiro), atbalsta fondu, motivācijas fondu, kā arī pedagoga kvalitātes pakāpes. Atbalsta fonda finansējumā iekļautas administrācijas algas, kā arī līdzekļi atbalsta personālam.

Ministrija skaidro, ka, ja patlaban pedagogs strādā 21 darba stundu, kas ir viena likme, par to saņemot 420 eiro, tad pēc jaunā algu modeļa pedagogs strādātu 30 darba stundas, kurās ir 21 kontaktstunda, kas arī ir viena likme. Ja pedagogs atbilstoši Darba likumam patlaban strādā 40 darba stundas, kas ir 1,9 likmes, par to saņemot 798 eiro, tad algu reforma paredz, ka, strādājot tikpat daudz stundu, tomēr tās jau būtu 1,3 likmes un pedagogs indikatīvi saņemtu 884 eiro.

IZM aprēķinājusi, ka pedagogs ar trešo kvalitātes pakāpi, kurš patlaban strādā 40 darba stundas, līdz ar reformu 859 eiro vietā indikatīvi varētu saņemt 1057 eiro, kuros būtu arī 13% tā sauktā motivācijas fonda piemaksas.

Savukārt ceturtās kvalitātes pakāpes pedagogs, kurš strādā 40 darba stundas un saņem arī valsts ģimnāziju 10% piemaksu, iepriekšējo 1029 eiro vietā indikatīvi varētu rēķināties ar 1247 eiro, kuros arī tiktu iekļauta "motivācijas fonda" piemaksa.

Jaunais pedagogu algu modelis ir jau esošu normatīvo aktu uzlabojumi, nevis pilnīgi jaunu principu piedāvājums. Pedagogiem tiktu ieviesta 30 stundu darba nedēļa, no kuras 21 stunda tiktu paredzēta mācību stundām, bet vēl deviņas stundas - sagatavošanās darbam.

Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa virsmērķis ir pieejama kvalitatīva izglītība ikvienam skolēnam. IZM ieskatā jaunā pedagogu atalgojuma modeļa galvenais ieguvums būs minimālās pedagogu algas pieaugums - algu pieaugums pirmsskolas pedagogiem, mazo skolu pedagogiem un atbalsta personālam. Līdz ar reformas ieviešanu tiktu sākta arī 5-6 gadus vecu bērnu logopēdu finansēšana, turklāt šo bērnu pedagogiem tiktu apmaksāts lielāks darba stundu skaits. Tiktu nodrošināts arī algu pieaugums skolu direktoriem un vietniekiem, kā arī paredzēts papildu finansējums tā sauktajam motivācijas fondam.

Modelis paredz arī to, ka, ja 1.-2.klasē ir vairāk par 28 bērniem, tad latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas stundās ir iespēja strādāt diviem skolotājiem. Nodrošināts atbalsts arī lielajām skolām, kas tiks īstenots atbilstoši rekomendētajam skolēnu skaitam pamatskolas noslēguma posmā, kā arī vidusskolā. Reformas rezultātā tiktu palielināts arī profesionālās izglītības profesionālo mācību priekšmetu pedagogu atalgojums.

Latvijā

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais