Visvairāk pārdotais Latvijas ražojums - meldonijs

 
©F64

Visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles pēc realizācijas apjoma eiro pagājušajā gadā bija meldoniju saturošie medikamenti. Tas apliecina šo zāļu popularitāti vēl pirms tā sauktā mildronāta dopinga skandāla.

Jāatgādina, ka aktīvo vielu meldoniju, ko Starptautiskā antidopinga aģentūra iekļāvusi kontrolēto vielu sarakstā no šāgada janvāra, satur dažādu nosaukumu zāles, bet vispopulārākās ir pašmāju uzņēmuma Grindeks ražotais mildronāts. Savukārt pēc iepakojumu skaita visvairāk pārdotās bija Latvijā ražotās zāles ar aktīvo vielu kombināciju: paracetamols, acetilsalicilskābe un kofeīns (šādas aktīvās vielas satur pretsāpju medikamenti). Meldonija pārdošanas apjomi auguši par 16 procentiem. Otrajā vietā pēc realizācijas apjoma ir aktīvā viela fenibuts (centrālās nervu sistēmas depresants), kura pārdošana augusi par 27 procentiem, bet trešajā vietā – ipidakrīna hidrohlorīds (aktīvo vielu satur zāles, kas domātas perifēriskās nervu sistēmas slimību ārstēšanai) – šo zāļu pārdošana palielinājusies par piektdaļu.

Dažu Latvijā ražotu zāļu pārdošanas apjomi pērn ir arī samazinājušies, piemēram, sarukuši vilkābeļu tinktūras, briljantzaļā un alprozolāma (ātras iedarbības pretstresa līdzeklis) realizācijas apjomi.

Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka kopējais zāļu realizācijas apjoms Latvijā pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Kopš 2011. gada tas ir bijis ap 300 miljoniem eiro (ar PVN), bet 2015. gadā sasniedzis 336 miljonus, ko veidoja reģistrēto zāļu apgrozījums 332 miljonu eiro apjomā un nereģistrēto – četri miljoni eiro. Latvijas zāļu ražotāju realizācijas apjoms vietējā tirgū kopš 2011. gada ir palielinājies aptuveni par četriem miljoniem eiro, pērn sasniedzot 16 miljonus eiro un veidojot gandrīz piecus procentus no kopējā Latvijā pārdoto zāļu apjoma.

Tāpat kā pirms gada zāļu patēriņa struktūrā dominē zāles sirds un asinsvadu sistēmas ārstēšanai (33 procenti), tām seko zāles gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai (24 procenti), zāles nervu sistēmas (10 procenti), asins un asinsrades orgānu (10 procenti) un citu orgānu sistēmu slimību ārstēšanai. Savukārt vispieprasītākās bezrecepšu zāles 2015. gadā bija acetilsalicilskābe un ibuprofēns.

Pērn Latvijā reģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena bija nedaudz virs septiņiem eiro, un tā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir palielinājusies par trīs procentiem. Nereģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena 2015. gadā bija 17 eiro, un tā pieaugusi par 18 procentiem.



 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!