Vienai no patvēruma meklētāju ģimenēm, kas uz Latviju no Grieķijas tika pārvietota februāra sākumā, nebūtu problēmu integrēties, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" vērtēja Latviešu valodas aģentūras (LVA) metodiķe zinātņu doktore Ērika Pičukāne, kura teju no pirmās dienas māca latviešu valodu pirmajiem uz Latviju pārvietotajiem patvēruma meklētājiem.
"Piemēram, viens no bēgļiem ir viesnīcu darbinieks, viņa sieva ir friziere. Es redzu, ka jā, viņi var integrēties un viņi var tālāk strādāt. Un viņiem ir tik liela interese gan mācīties valodu, gan viņi par visu interesējas. Man liekas, ka šiem cilvēkiem nebūtu problēmu," vērtēja Pičukāne.
Tieši darba iespējas esot jautājums, par ko viņa visbiežāk aizdomājas saistībā ar patvēruma meklētājiem. "Vienmēr domāju par to, kur cilvēki varēs strādāt? Kur viņi mums būs vajadzīgi kā speciālisti? Ja viņš saņem bēgļa statusu, kur varēs strādāt? Vai viņa specialitāte būs vajadzīga? Varbūt ir jādomā arī par izglītību kā tīri profesionālo," sprieda skolotāja.
Viņa gan atzina, ka patlaban par to grūti spriest, jo Latvijā pieredze ir pārāk niecīga. Tomēr, viņasprāt, esot pietiekami daudz labu skolotāju, un, ja patvēruma meklētājs ir ieinteresēts, motivēts un gatavs mācīties, un pretī viņam ir skolotājs, kurš ir ieinteresēts un gatavs mācīt, tad problēmām nevajadzētu būt.
Skolotāja gan ir pārliecināta, ka 120 stundu laikā, kas atvēlētas latviešu valodas mācīšanai patvēruma meklētājiem, nav reāli to iemācīties, īpaši ņemot vērā, ka šo cilvēku dzimtā valoda ir krasi atšķirīga. "Bet mācās viņi ar ļoti lielu prieku. Viņiem patīk mācīties," novērojusi LVA pārstāve.
Viņa uzskata, ka arī cilvēkam, kurš vēl ir patvēruma meklētāja statusā un par kuru nav zināms, vai viņš saņems bēgļa statusu, elementārā līmenī ir jāzina valoda. "Jūs man piekritīsiet - arī ja cilvēks divus mēnešus dzīvo citā valstī, tomēr elementāri ir jāzina, lai droši justos gan viņš, gan mēs," uzskata Pičukāne.
Runājot par patvēruma meklētāju interesi mācīties latviešu valodu un attieksmi mācībās, viņa atzina, ka tā daļēji saistīta arī ar to, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" citu nodarbju īpaši nav un naudas līdzekļu arī ir maz.
Skolotāja atturējās komentēt, kā viņas apmācāmie patvēruma meklētāji redz sevi Latvijā, jo par to neesot iespējams tik tuvu izrunāties.
Vaicāta, kas būtu jāņem vērā Latvijas iedzīvotājiem, kas jau drīzumā šos patvēruma meklētājus varētu satikt ikdienas dzīvē, LVA pārstāve aicināja atcerēties, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs.
"Kā es vienmēr saku - mēs pēc cilvēka ārienes nevaram pateikt, kas viņam ir iekšā: vai viņš ir labs cilvēks, vai viņš ir slikts cilvēks. Tikai kontaktējoties. Vienkārši ir jāuztver to cilvēku, ka viņš ir tāds pats kā mēs. Piemēram, šie cilvēki, ar kuriem man nācās kontaktēties, visi mīl savu dzimteni un grib dzīvot savā dzimtenē. Nu tā ir viņiem sanācis. Skaidrs, ka noteikti ir laimes meklētāji. Bet nu es nezinu, cik nu laimes meklētāji brauc pie mums," sprieda skolotāja.
Pičukāne Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu Baltu filoloģijā, maģistra grādu pedagoģijā un doktora grādu pieaugušo pedagoģijā. 1993.-2009.gadā viņa bija latviešu valodas skolotāja Rīgas 53.vidusskolā, kopš 2007.gada strādā LVA. Aģentūrā Pičukāne bijusi starpkultūru komunikācijas un izglītības darba vadītāja, Izglītības daļas vecākā speciāliste, bet tagad ir Izglītības daļas metodiķe.
Skolotāja piedalījusies vairākos projektos, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, bilingvālo izglītību, viņa ir arī dažādu mācību materiālu autore, kā arī izstrādājusi apmācību kursus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz maija sākumam plāno izlemt, vai pirmajā kārtā Latvijā nogādātajiem patvēruma meklētājiem piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.