Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas Dzīvo siltāk ietvaros šomēnes uzsāk informatīvu semināru ciklu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu. Līdz maija vidum Ekonomikas ministrija un Altum plāno organizēt 13 semināru dažādās Latvijas pilsētās. Daudzdzīvokļu māju renovācijai līdz 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. No 2016. līdz 2023. gadam šo līdzekļu jāpietiek 13 476 māju renovēšanai.
Altum ir viena no iespējām, kā dzīvokļu īpašniekiem iegūt finansējumu māju atjaunošanai, ko tautā dēvē vienkāršāk – siltināšanai. Rīgas pašvaldības rotācijas fonds vēl top, un dzirdēts solījums, ka savu līdzdalību piedāvās arī starptautisks privāts fonds Funding for Future, kas nodrošinās stabilus un zemus procentus. Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Timurs Saifuļins informē, ka Pašvaldības rotācijas fonda projekts noteikti tiks īstenots. Pirms tam būs publiskā apspriešana.
Šā gada marta vidū Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki joprojām nav viegli pārliecināmi, ka renovācija, kurā ietilpst arī siltināšana, ir nepieciešama un viņiem izdevīga. Iespējams, dzīvokļu īpašniekus no saistīšanās ar finansējuma piešķīrējiem –ESKO uzņēmumiem – attur fakts, ka maksa par patērēto siltumenerģiju nesamazināsies, jo visu līguma darbības laiku iedzīvotāji ESKO uzņēmumam maksā par tādu siltumenerģijas (apkures un karstā ūdens) apjomu, kādu ēka patērētu, to nerenovējot. Dzīvokļos tiek nodrošināts lielāks komforts, bet, ja noslēgts ilgtermiņa līgums uz 20 gadiem, tad finansiāli katra dzīvokļa īpašnieka maciņā ieguvuma būs maz vai nemaz. Daudzus biedē finansējuma aizņemšanās no bankām, bet nu jau iedzīvotāji kļūst zinošāki.
Salīdzinot ar laika posmu pirms pieciem gadiem, ir palielinājusies iedzīvotāju izpratne par energoefektivitāti, mājokļu apsaimniekošanu un renovācijas nozīmi, liecina projekta Dzīvo siltāk rezultāti. Projekta rezultāti 2015. gadā bija 539 renovētas ēkas, vidējais elektroenerģijas ietaupījums – 30–35 procenti, bet kopējais ietaupījums naudas izteiksmē – pieci miljoni eiro.
ERAF aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros renovētās daudzdzīvokļu ēkas, kā arī tās mājas, par kuru renovāciju ir noslēgti līgumi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūr,u ir atzīmētas Ekonomikas ministrijas izveidotajā e-kartē https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=zDrGv9JHde0k.k1y08oP1Ier4&hl=en_US. Inženierzinātņu doktore Maija Rubīna, kura ilgus gadus vadīja Rīgas Enerģētikas aģentūru, savā publikācijā Vai nu daudzdzīvokļu mājas grūs, jebšu mēs tās savlaicīgi renovēsim – tāds ir jautājums (www.nra.lv, 2016. gada 14. marts) vērš uzmanību uz faktu, ka jaunais ēku renovācijas periods sākas ar nopietnām izmaiņām. Ir nomainīti būvnormatīvi, kas šobrīd prasa jau nopietnāku siltināšanu, nekā tā bija pagājušajā periodā, – tātad izmaksas būs lielākas. Ja visu darbu veikšanu iepriekš lēsa vidēji ap 100 EUR/m² ēkas platības, tad tagad jārēķinās ar 150 EUR/m². Jau ir nomainīti reglamentējošie dokumenti energoauditu (energosertifikātu) izstrādei. M. Rubīna brīdina, ka jaunais renovācijas laika posms, līdz kuram darbojas Eiropas struktūrfondu piešķirtais finansējums un iepriekš minētais renovācijas mehānisms, ir 2023. gada 31. decembris. Tas, kas būs veikts pēc šā perioda, uz šo periodu un finansējumu vairs neattiecas.