Gobzems: Slepenā vienošanās ar "Maxima" darbinieci ir pilnīgi pretlikumīga [papildināts]
Slepenā vienošanās starp "Maxima Latvia" un tās bijušo darbinieci, kura cieta Zolitūdes traģēdijā, ir pretlikumīga un pierāda uzņēmuma centienus "noslēpt pēdas" pēc traģiskā notikuma, aģentūrai LETA sacīja vairāku traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems.
Slepenā vienošanās starp "Maxima Latvia" un tās bijušo darbinieci, kura cieta Zolitūdes traģēdijā, ir pretlikumīga un pierāda uzņēmuma centienus "noslēpt pēdas" pēc traģiskā notikuma, aģentūrai LETA sacīja vairāku traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems.
Jau vēstīts, ka tirdzniecības uzņēmums "Maxima Latvia" ir slēdzis slepenu vienošanos ar bijušo veikala darbinieci, kas cietusi Zolitūdes traģēdijā, apmaksājot darbiniecei psihologa konsultācijas, bet pretī prasot apliecināt, ka veikalā viss bijis kārtībā ar darba drošību un instrukcijām.
Gobzems pauda, ka šī vienošanās pārkāpj Civillikuma pirmo pantu - "Maxima Latvia" nav tiesīgi ne ar kādu vienošanos ierobežot cietušo tiesības pieprasīt kompensācijas vai piespiest noklusēt lietas izskatīšanā būtisko informāciju par darba vidi.
"Tā ir acīmredzama pretlikumīga rīcība, kurai noteikti būs sekas. Visticamāk, šīs vienošanās pēc nepieciešamības tiks atceltas," komentēja Gobzems, uzsverot, ka būtiskākais notikušajā ir fakts, ka "Maxima Latvia" ar šādu slepenu vienošanos acīmredzot mēģina "slēpt pēdas", kas veicināja traģēdijas norisi.
Traģēdijas krimināllietas prokurori aģentūrai LETA šodien nekomentēja minēto vienošanos, jo sēdē piedalījās divi no trim lietas prokuroriem. Viens no prokuroriem Agris Skradailis aģentūrai LETA sacīja, ka komentārs sniedzams, saskaņojot to ar visiem trim apsūdzības uzturētājiem.
Tikmēr "Maxima Latvia" komunikācijas vadītājs Jānis Beseris aģentūrai LETA komentēja, ka vienošanās, kas noslēgta ar minēto darbinieci, ir vienīgais gadījums - uzņēmums neesot noslēdzis nevienu citu vienošanos ar citiem cietušajiem.
Pēc traģēdijas konkrētā darbiniece pārtraukusi darba attiecības ar uzņēmumu. Pie uzņēmuma viņa esot vērsusies aptuveni pusotru gadu pēc notikušā - 2015.gada sākumā, kad vairs nestrādāja uzņēmumā. Pēc Besera teiktā, tikšanās laikā pārrunāta nepieciešamā palīdzība, kas šajā gadījumā bijusi psihologa pakalpojumi gada garumā, ko uzņēmums finansiāli arī nodrošināja prasītajā apmērā - tika noslēgts līgums ar konkrētu speciālistu, kuru šī lieciniece izvēlējās un kura pakalpojumus uzņēmums apmaksāja.
Attiecīgi, "lai abas puses apstiprinātu kopīgu izpratni", tikusi noslēgta rakstiska vienošanās, ko abas puses labprātīgi izdarījušas. Arī pēc šīs vienošanās noslēgšanas "Maxima" darbinieki uzturēja pastāvīgus kontaktus, regulāri šo sievieti apciemojot un sekojot līdzi atlabšanas procesam līdz pat šim brīdim, apgalvoja Beseris.
Kā ziņoja Latvijas Televīzija, bijušajai "Maxima" darbiniecei Olgai Kreitālei pēc notikušās traģēdijas sākusies psiholoģiska saslimšana, kas novedusi līdz otrās pakāpes invaliditātei. No darba veikalā viņa aizgājusi, taču, nespējot segt ārstēšanās izdevumus, 2015.gada sākumā vērsusies pie bijušā darba devēja - "Maxima Latvija" - pēc palīdzības.
Parakstīta vienošanās, kurā "Maxima" apņemas gada garumā un 1600 eiro vērtībā apmaksāt psihologa konsultācijas. Pretī uzņēmums prasījis veikala darbiniecei parakstīties par divām lietām - pirmkārt, viņa atsakās no jebkādām tālākām materiālām vai nemateriālām pretenzijām pret bijušo darba devēju, otrkārt - pretēji Kreitāles pašas pieredzei - bija jāparakstās, ka "Maxima" veikalā viss bijis kārtībā ar darba drošību un instrukcijām.
Turklāt cietušajai tika pieteikts, ka šī vienošanās ir slepena. "Maxima" advokāts Oskars Rode norāda, ka uzņēmums palīdzēja, bet vēlējās nodrošināties pret tālākām pretenzijām. "Nu, ja šeit [tiesā] tiek izvirzītas pretenzijas par to, ka neviens tā kā nav īsti uzstājis, lai cilvēki iepazīstas [ar drošības instrukcijām], ka tas jau ir bijis formāli, ka atteikts [iepazīties ar instrukcijām] nav, bet neviens nav gribējis... Bet tagad paši pauž, ka tas viss ir noticis formāli, bet galvenokārt formāli no pašu darbinieku puses, tad tās ir pretenzijas! Tāpēc šādu pretenziju esamība vai neesamība arī tika fiksēta šajā vienošanās [dokumentā]," sacīja Rode.