Zolitūdes traģēdija:Apsardze signalizāciju skaidroja kā viltus trauksmi

SIA "Maxima Latvia" apsardzes darbinieki tirdzniecības centra komercplatības nomnieka SIA "Optiluks" darbiniekus pirms traģēdijas mutiski informējuši, ka veikalā pārkarsis ugunsdrošības signalizācijas sensors, tādēļ biežie signalizācijas nostrādāšanas gadījumi uzskatāmi par viltus trauksmi, tiesā liecināja "Optiluks" pārstāvis Artūrs Ņukša.

Uzņēmums arī uztur kompensāciju vairāk nekā 18 700 eiro apmērā, kas saistīta ar traģēdijas rezultātā bojāto preci un citiem izdevumiem.

Neviens no uzņēmuma darbiniekiem traģēdijā fiziski necieta, apliecināja Ņukša.

Darbiniekiem tika skaidrots, ka bojātā ugunsdrošības signalizācijas sensora dēļ dienā vairākkārt var skanēt signalizācija, kas uzskatāma par viltus trauksmi.

Ņukša pastāstīja, ka pārkarsušā signalizācijas sensora dēļ tirdzniecības centrā pirms avārijas notika pastiprināta gaisa kondicionēšana, lai novērstu minētā sensora biežo reakciju, tādēļ telpās nereti bijis auksti un "Optiluks" darbinieki bieži slimojuši. Par sensora bojājumiem "Optiluks" tika informēts vien mutiski, nekādi apliecinājuma dokumenti netika saņemti.

Ņukša arī apliecināja, ka "Optiluks" darbinieki tika instruēti, kā rīkoties dažādās drošību apdraudošās situācijās. Šīs instruktāžas nodrošināja atsevišķs uzņēmums, ar ko "Optiluks" noslēdza līgumu.

Tiesas sēdē klātesošie advokāti arī vaicāja, vai nomnieks tika informēts par darbiem, kas pirms traģēdijas notika uz ēkas jumta. Ņukša skaidroja, ka darbi uz jumta notikuši katru dienu un darbinieki to apzinājās - tirdzniecības centra pārstāvji lepojušies ar projektu, plānoto apzaļumošanu un bērnu laukuma izbūvi. "Optiluks" darbinieki paļāvušies uz projekta dokumentāciju un darbu drošumu, nevienam neesot bijušas bažas, ka tas varētu radīt kādus riskus drošībai.

"Optiluks" pārstāvim vaicāja arī, vai nomnieks no "Maxima Latvia" pārstāvju puses tika iepazīstināts ar drošības noteikumiem, instrukcijām, kā rīkoties, ja, piemēram, darbu dēļ uz jumta notiek kāds negadījums. Ņukša sacīja, ka nekādas speciālas instruktāžas netika sniegtas.

Turpinājumā tiesa pratināja arī citas cietušās juridiskās personas - "DNB bankas", "Norvik bankas" un sagruvušajā veikalā "Maxima" izvietotā valūtas apmaiņas punkta pārstāvjus. Valūtas apmaiņas punkta darbiniecei, kas tirdzniecības centrā atradās traģēdijas dienā, pēc signalizācijas nostrādāšanas "Maxima" apsardze ļāvusi atgriezties telpās un turpināt darbu, savukārt, pašai novērojot nogruvuma sākumu, darbiniece pametusi ēku - darba vieta atradusies tieši pie ieejas, stāstīja apmaiņas punkta pārstāvis.

Tiesas sēdē klātesošie advokāti aicināja turpināt pratināt citus klātesošos cietušos - arī tos, kuru pratināšana šodien netika paredzēta. Vairāki cietušie, tostarp "Maxima Latvia" pārstāvis, pauda, ka šodien nav gatavi sniegt liecības. Tiesa pasludināja pārtraukumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanā līdz 27.aprīļa plkst.10.

Kā ziņots, neviena no apsūdzētajām personām savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.