Savstarpēju ķīviņu gaisotnē Saeimas Juridiskā komisija otrajam – galīgajam – lasījumam uz šīs dienas parlamenta sēdi virzījusi pretrunīgi vērtētos Krimināllikuma grozījumus, kurus juristi un valsts drošības dienesti izstrādājuši, lai varētu vērsties pret hibrīdkara draudiem. Normu, kuru žurnālisti uztvēra kā apdraudējumu kvalitatīvai darba veikšanai, komisija no likumprojekta pagaidām izslēgusi.
Jaunie Krimināllikuma grozījumi paredzēs, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Par šādu nodarījumu rosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Sākotnējā grozījumu redakcijā nebija minēts nosacījums par darbību neatbilstību valsts pamatlikumam – bija paredzēts, ka sods būs par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu.
Tagad šī sākotnējā redakcija ir precizēta ar atsauci uz Satversmi. Eksperti pauda bažas, ka bez šī precizējuma likuma bardzību varētu vērst arī pret personām, kas likumīgā referendumā censtos panākt Saeimas atlaišanu vai prezidentālas valsts izveidošanu.
Tāpat atbalstīta kriminālsoda noteikšana par darbībām, kuru nolūks būtu palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību. Par šādu nodarījumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Savukārt par žurnālistu pantu dēvētais priekšlikums, kurš vērsts pret mēģinājumiem iegūt valsts noslēpumu saturošu informāciju, taču ne spiegošanas nolūkos, no šodien apstiprināmā likumprojekta izņemts.
Saskaņā ar panta radītāju ieceri par šādu nodarījumu varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Žurnālistu saimi satrauca iespēja, ka šis pants var tikt vērsts pret viņiem, ja sabiedrībai nozīmīga informācija tiks sniegta, iegūstot valsts noslēpumu saturošus materiālus.
«Ja es kā žurnāliste iegūstu valsts noslēpumu un pārdodu to kādam, es neredzu problēmu mani sodīt par to tāpat kā jebkuru citu cilvēku. Ja es kā žurnāliste iegūstu valsts noslēpumu, par kura glabāšanu es neatbildu, un sabiedrības interesēs to izpaužu, es neuzskatu par pienācīgu žurnālistu saukšanu pie atbildības par to. Un šis pants savā vispārīgumā to paredz, jo izņēmumu nav,» saka Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Sanita Jemberga.
Savukārt Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis uzsvēris, ka attiecīgā norma netiks izmantota pret žurnālistiem, jo viņus nevarēs sodīt par sava amata pienākumu veikšanu. Piemērojot pantu, tikšot vērtēts arī tas, kā žurnālists iegūto informāciju izmantojis – auditorijas vērtēšanai nodevis objektīvu informāciju par kādu notikumu vai izmantojis to kāda diskreditēšanai.
Pants savu virzību likumdošanas līkločos nepārtrauks. Atlikušie Krimināllikuma grozījumi šodien, visticamāk, Saeimā tiks apstiprināti. Turklāt ņemot vērā, ka likumprojekta pieņemšanai noteikta steidzamības kārtība, Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nebūs tiesību šos grozījumus neizsludināt vai nodot tautas nobalsošanai. Savukārt žurnālistu pants atgriezīsies Juridiskās komisijas dienaskārtībā jau tuvākajā laikā, un tas Krimināllikumā tiks iekļauts ierastajā trīs lasījumu kārtībā.